Varbūt no malas tā neizskatās, bet pa šo gadu esmu ļoti daudz ko sapratis. Pavisam citādi, nekā uz to skatījos pirms akciju sabiedrības iegādes, skatos ne tikai uz to, kas notiek akciju sabiedrībā un mediju tirgū, bet arī Latvijas ekonomikā un politikā. Apzināti neesmu veicis asas kustības pirmā gada laikā. Varbūt tagad ir pienācis laiks tās veikt, lai kļūtu ietekmīgākais, nozīmīgākais, peļņu nesošākais medijs Latvijā.
Vai bija kāds negatīvs pārsteigums pēc tam, kad iegādājāties Dienu?
Nepatīkams pārsteigums bija ne pārāk pozitīvā atmosfēra, kas valdīja kolektīvā. Tas man bija šoks. Ļoti lielu ļaunumu cilvēku apziņā bija atstājuši notikumi, kas bija ar Dienu notikuši pirms manas atnākšanas. Vēl janvārī pirmais jautājums bija - kad beigsim iznākt? Cilvēkiem bija bažas, ka mans plāns ir šo organizāciju slēgt. Valdīja dažādas konspirāciju teorijas. Pārsteigums - godīgi - bija arī tas, ka daudzi cilvēki, manuprāt, vēl dzīvo vecajā Dienā. Daudziem liekas, ka vecā Diena turpinās. Bet vecā Diena ir beigusies, ir jauna Diena. Ir XXI gadsimts, un mums ir jābūt daudz modernākiem un daudz agresīvākiem. Gan biznesa, gan satura, gan mārketinga aspektā - agresīvākiem pozitīvā nozīmē.
Kas, pēc jūsu domām, ir Dienas mērķauditorija?
Kā tur tas bija - vairāk vīrietis, mazāk sieviete, vairāk pilsētnieks, mazāk laucinieks. Ja nopietni. Laikraksts Diena ir saglabājis savu auditoriju, un tas ir milzīgs sasniegums - milzīgs kolektīva sasniegums, kas šo laikrakstu Diena veido. Mūsu auditorija ir 105-110 tūkstoši lasītāju, tie ir mūsu uzticamie lasītāji. Veidojot kādu laikraksta pielikumu, man bija tikšanās ar jauniešiem. Tur bija kādi 120 jaunieši. Uzdevu jautājumu: lai paceļ roku, cik cilvēku lasa Dienu. Visi pacēla! Nevis tāpēc, ka kāds konkurss tur bija, bet tāpēc, ka lasa. Tā ir aktīvākā jauniešu daļa. Un par to man ir liels prieks. Tie, kam šodien ir 18 gadu, tie ir mūsu nākotnes lasītāji. Ja viņi mūs nelasīs, skaidrs, ka mēs izbeigsimies.
Vai runas par Dienas ātru pārdošanu ir baumas?
Dienas pārdošana nav darba kārtībā. Pārdot Dienu netaisos, man liekas, ka tas, ka Latvijas Republikas pilsonis ir kontrolpaketes turētājs Dienā, ir daudz lielāka vērtība, nekā ja tās īpašnieks būtu kāds zviedru vai norvēģu biznesa holdings.
Vai ir iespējams, ka Diena vairs neiznāks sešas dienas nedēļā?
Drukātās preses liktenis ir saistīts ar valsts ekonomisko stāvokli. Ja notiks tāda pati lejupslīde valsts ekonomikā, kāda joprojām notiek, kas automātiski izsauc reklāmas tirgus samazināšanos, būs ļoti grūti. Ja valsts ekonomikā sāksies augšupeja, tas varētu pasargāt drukātās preses esamību. Pasaules presē, pasaules drukātajos medijos tendence ir acīmredzama. Drukāto mediju īpatsvars samazinās, un pieaug digitālo mediju īpatsvars. Līdzīgas lietas notiks arī Latvijā. Jautājums ir - kad? Mēs tam esam gatavojušies. Jauns izskats ir diena.lv portālam. Mūsu digitālie produkti šogad attīstās pietiekami strauji, pietiekami kvalitatīvi - Piektdiena, Dienas, Dienas Biznesa digitālās versijas.
Kāda ir jūsu nostāja jautājumā par avīzes ietekmi uz vēlēšanām, vai ir kāda pozīcija, kurā jūs mēģinātu ietekmēt redakcijas viedokli?
Kā uzņēmējam, kā šīs valsts pilsonim un Latvijas patriotam man ir ļoti svarīga Latvijas tautsaimniecības attīstība. Protams, es būšu ļoti ieinteresēts, lai arī ar mūsu mediju palīdzību sekmētu tādu vēlēšanu iznākumu, kurš varētu nodrošināt sekmīgu tālāku Latvijas attīstību, ekonomisko augšupeju un politisko stabilitāti. Savu iespēju robežās, nepārkāpjot redakcionālo neatkarību, mēģināšu pārliecināt, diskutēt ar žurnālistiem par nostāju šajā politikā.
Ir zināms, ka jūsu personīgs biznesa partneris un draugs ir Ainārs Šlesers. Vai Diena priekšvēlēšanu laikā nepārvērtīsies par tribīni tikai viņam vien?
Lai kā es gribētu Aināram palīdzēt, tas nenotiks. Mēs to nevaram atļauties. Laikraksts Diena nevar kļūt par vienas vai divu partiju propagandas avīzi. Ja mēs tādi kļūsim, mēs nevaram nodrošināt savu lasītāju auditoriju. Mums ir jābūt kā labam rentgena aparātam. Svarīgi no visa priekšvēlēšanu trakuma saprast, kuras idejas ir populistiskas, kuras ir realizējamas, kuras var nest labumu Latvijas attīstībai un kuras tad ir jāatbalsta. Kuras partijas nāks ar Latvijai labām idejām, tās arī mēs atbalstīsim.
Kāds ir jūsu personiskais skatījums uz Latvijas politiku?
Latvija ir zaudējusi savu neatkarību. Skatoties procesus Latvijas ekonomikā, sabiedriski politiskos procesus, ir redzams, ka mūsu politiķi nav neatkarīgi savos lēmumos. Ir pilnīgi skaidrs, ka daudzi lēmumi netiek pieņemti Latvijā. Kurās institūcijās, kurās valstīs tie tiek pieņemti, nezinu. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka mūsdienu pasaulē starpnacionālās kompānijas diktē ne tikai modi, bet arī noteikumus valdībām. Diemžēl Latvija nav izņēmums. Zatlera rīkojums numur divi ir tikai spilgts apliecinājums tam. Šis lēmums ir šauru egoistisku interešu apvienojums ar starpnacionālo korporāciju ietekmi uz šo lēmumu. Neapšaubāmi. Neesmu vienīgais, kurš tā domā par procesiem, kas pašlaik notiek pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Lūk, man uz galda ir lieliska grāmata - Naomi Kleina, Šoka doktrīna - iesaku izlasīt katram.