«Mūsu sadarbība sākās negaidīti un neparasti. Acīmredzot kādā brīdī Raimondam pietrūka cilvēka, kas prastu uzrakstīt tekstus jau gatavām melodijām, kuras savulaik viņam bira viena pakaļ otrai. Mūsu sadarbības laiks nebija pārāk ilgs, vien no 1979. līdz 1985. gadam, kad ik pa nedēļai vai divām dzima jauna dziesma,» atklāj dzejnieks Leons Briedis. Bet šī sadarbība bija ļoti produktīva - nu ikviens var nodungot tādas dziesmas kā Cielaviņa, Dāvāja Māriņa, Atziedi, dvēsele, Pēc simt gadiem Piebalgā u. c. Par Muļķa sirdi nemaz nerunājot! Bet vai tikpat labi zinām, kurš ir to vārdu autors? Dzejnieks Leons Briedis, kuru šovakar, 16. decembrī, plkst. 19.00 ar koncertuzvedumu Atziedi, dvēsele! koncertzālē Rīga sveiks 65. dzimšanas dienā, no lielās uzmanības ir mazliet apmulsis.
Protams, arī Ziemassvētkos pie eglītes tiks skaitīti viņa sarakstītie dzejoļi un dziedātas dziesmas ar viņa vārdiem. Viena no L. Briedim pašam tuvākajām - Ziemassvētku šūpļa dziesma, ko, protams, komponējis Raimonds Pauls un visbiežāk dzied Dzeguzīte. Dzejolis un dziesma - divas atšķirīgas lietas? «Gan jā, gan nē,» domīgi saka dzejnieks. «Poētiskā forma un muzikālā forma ir divas dažādas lietas. Bet dziesma veido simbiozi. Dziesmas putns paceļas uz diviem spārniem - viens ir melodija, otrs - teksts. Un tikai tā dziesma var lidot. Ir komponisti, kuri sacer melodijas, izvēloties gatavus dzejoļus, mums ar Raimondu Paulu bija visādi, bet pārsvarā dominē melodija.»
Gatavojoties dzejnieka jubilejas koncertuzvedumam, klajā nākusi L. Brieža un R. Paula dziesmas Muļķe sirds jaunā versija. Aranžējumu veidojis koncertuzveduma muzikālais vadītājs Kristaps Krievkalns, iedziedājuši teju visi, kuri kopā ar Rīgas Doma zēnu kori un kori Balsis šovakar kāps uz koncertzāles Rīga skatuves: Aija Andrejeva, Dainis Skutelis, Normunds Rutulis, grupa Credo, Ginta Krievkalna, Ingus Pētersons, Adrians Kukuvass, Žoržs Siksna.
Tādas grāmatvedības - cik dziesmu tekstu autors L. Briedis ir - viņam nav, bet zinātāji apgalvo, ka vairāk nekā simt piecdesmit. Par to, ka tās tiek dziedātas, bieži nezinot vārdu autoru, L. Briedis neuztraucas, jo «tās kļuvušas par piederīgām ne tikai man. Un tas ir labs novērtējums».
Šodienas bilance? Leons Briedis ir gandarīts par katru dienu. Šovasar Jāņa Rozes apgādā iznākusi L. Brieža dzejas grāmata Rīta rūsa, otru tūlīt izdos izdevniecība Pētergailis, un jau sen ir gatava nākamā. «Rakstīšu rīt, arī savā dzimšanas dienā rakstīšu. Darbīgs, radošs periods,» stāsta L. Briedis. Viņš dzejnieku salīdzina ar pianistu, kuram katru dienu jātrenē pirksti, tāpat arī dzejniekam ar savu dvēseli jāstrādā. Izrakstīties var arī nerakstot. «Svarīgi saglabāt garīgo intensitāti, nezaudēt saikni ar barojošiem avotiem.» L. Briedim tie ir daba, mīlestība, sapnis. «Katram vārdam ir sava nozīme. Nemēģināsim tos atšifrēt, lai nekļūtu triviāli un banāli,» viņš piebilst.