Cik pareizs bijis šāds lēmums, atbildi sniegs pati Hokeja federācijas vadība, kas izvēlēsies nākamo treneri, no kura darba rezultāta, proti, valstsvienības ieņemtās vietas nākamajā 2012. gada pasaules čempionātā (PČ), vērtēsim, vai Znaroka atbrīvošana bija saprātīgs solis. Pagaidām vērtējums ir divējāds. No vienas puses, trenera nomaiņa prasījās, jo rezultāti pasliktinājās, no otras puses, darbs uzteikts trenerim, kurš pirms gada bija labākais KHL un par kuru interesi izrāda Krievijas Hokeja federācija.
Daudz svarīgāk LHF vadībai ir tikt skaidrībā par nākotnes attīstības vīziju. Šopavasar ieskicējās tendence, pēc kuras valstsvienība vienai daļai hokejistu vairs nav prioritāte. To zinot, ir divi reālākie darbības virzieni. Pirmais būtu ciešākas sadarbības nostiprināšana ar Rīgas Dinamo, jo tiešajiem darba devējiem ir liela ietekme uz spēlētājiem. Ja neizdotos panākt pārmaiņas, nopietni vajadzētu sākt strādāt pie B plāna. Lielāka uzmanība jāpievērš izlases kandidātiem, kuri nav Dinamo paspārnē. Tas prasītu lielākus izdevumus, jo būtu maksimāli jāizmanto pārbaudes turnīri IIHF noteiktajos pārtraukumos, bet tad būtu krietni samazināts risks pavasarī palikt ar stipri ierobežotu kandidātu loku. Uz vietas reālu kandidātu trenera amatam grūti saskatīt, bet no ārzemēm atbraukušajam nebūs viegli izprast visas Latvijas hokeja īpatnības.