Ekskursija pa Marimekko dizaina citadeli rit raiti un ierasti. Lūk, pa labi, dizaineru ofisi, lūk, ražotne, kur apdrukā audumus, lūk, «tehniskās kontroles» nodaļa, kur ar cilvēka acs spēku tiek testētas iespējamās kļūmes apdrukā. Ražotne ir pārsteidzoši kompakta un pārsteidzoši klusa zīmolam, kurš noteikti uzskatāms par vienu no somu dizaina starptautiskajiem veiksmes stāstiem. Iemesls, kāpēc vairākiem Latvijas žurnālistiem tiek izrādītas Marimekko dārgumu krātuves?
8. novembrī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tiek atklāta somu zīmola Marimekko vēsturei un, jāsaka, arī mitoloģijai veltīta izstāde. Ekspozīciju no saviem krājumiem sakomplektējis Helsinku Dizaina muzejs. Turklāt Somijas galvaspilsēta Helsinki šogad lepojas ar Pasaules dizaina galvaspilsētas statusu, kas Somijas dizaina pieredzi padara jo vairāk aktuālu.
Iedvesmojošs piemērs
Mākslas zinātniece Inese Baranovska Marimekko izstādi uz Rīgu vēlējusies atvest jau sen: «Marimekko ir ļoti iedvesmojošs piemērs! Tas var būt vērtīgs arī Latvijas dizaineriem kā paraugs, ka arī viens uzņēmīgs cilvēks, kā Marimekko aizsācēja Armi Ratia, var radīt vērienīgu ilgtermiņa projektu - nopietnu biznesu -, turklāt padarīt dizainu par nacionālo lepnumu. Viņa šo zīmolu sāka attīstīt ļoti sarežģītā laikā - Marimekko ir krīzes apstākļos radīts uzņēmums. Tas nenoliedzami ir piemērs, no kā mācīties, turklāt starp Latvijas un Somijas kultūru un vēsturi ir velkams daudz paralēļu. Marimekko - tas ir krāsu prieks, tālab, domāju, šādā pelēkā laikā šī izstāde būs iedvesmojoša Dizaina muzeja apmeklētājiem!»
1950. gadā Marimekko kļuva par dizaina sensāciju Somijā, tad strauji ieguva starptautisko ievērību, kļūdams par pionieri tekstila un modes izstrādājumu ražošanā. Marimekko stilu modes vēsturnieki asociē ar modernisma vēsmām, tā unikalitāti saskatot zīmola principos - būt nacionālam un internacionālam vienlaikus, tradicionālam un modernam, urbānismu un dabas motīvus apvienojošam.
Sievietes tvēriens
Aiz Marimekko pārliecinošā koncepta stāv sieviete - spēcīga sieviete Armi Ratia, kura vienlaikus bija cilvēks orķestris - viņa spēja būt gan Marimekko biznesa līdere, gan mākslinieciskā direktore, gan arī galvenā PR persona. Turklāt Armi Ratias pārliecība bija, ka Marimekko ir jāakcentē nacionālais. Viņas izstrādātajām audumu apdrukām parasti tika doti somiski nosaukumi, ornamentos atspoguļojās somu nacionālās mākslas tradīcijas, Marimekko dizainētajos tērpos bija atsauces uz somu tautas tērpu motīviem. Armi Ratias piedāvātā Marimekko dizaina estētika spēja vienlaikus izstrādāt gan dizainu, gan angažēt dizainerus, kuri spētu papildināt viņas vīziju, - Maiju Isolu, Anniku Rimalu, kuras arīdzan tiek uzskatītas par somu dizaina klasiķēm, - kā arī prasme pieņemt viedus biznesa lēmumus - tas vis radīja Marimekko zīmola spēku un unikalitāti. Marimekko PR ļaudis joprojām uzsver, ka šī ir sievietes radīta un uzturēta kompānija, fakts, ka kompānijas pašreizējais izpilddirektors ir vīrietis Mika Ihamuotila, kādu laiku esot bijis «mulsinošs» - kaut viņa īstenotā biznesa stratēģija, nostiprinot Marimekko klātbūtni Āzijā, īpaši Ķīnā, uzskatāma par sekmīgu.
Somijas dizaina vēsturē un arī tagadnē Marimekko ieņem tikpat nozīmīgu vietu kā starptautiski pazīstamie zīmoli Italla un Arabia, kuru specializācija ir stikla un keramikas trauku ražošanā.
Kā sākās leģenda
Marimekko stāsts aizsākas pēckara periodā, kad Armi Ratias dzīvesbiedrs iegādājās audumu apdrukas iekārtu un nodibināja tekstila kompāniju Printex. Ratia - profesionāla tekstila dizainere, kura bija strādājusi reklāmā, - bija tā, kas noteica jaundibinātās kompānijas stratēģiju un estētisko virzību. Kaut sākotnēji audumu apdrukas apstākļi bija ļoti vienkārši, pirmā jaunā uzņēmuma veiksme - modes skate 1951. gada maijā, kurā demonstrētos tērpus Ratia bija nodēvējusi par Marimekko, - bija izšķirošais solis citas kompānijas - Marimekko - dibināšanā. Tālākie soļi - pirmo veikalu atvēršana Helsinkos 1953. gadā, izplešanās Somijas tirgū, kam sekoja starptautiskās reputācijas iekarošana, piedaloties starptautiskās dizaina izstādēs, arī Milānas triennālē. Arī Amerikas iekarošana.
Atšķirībā no citiem pēckara tekstila ražotājiem Armi Ratia izvairījās no sievišķīgiem «krikumiem», akcentējot spēcīgas formas, tas attiecas gan uz nosacītajām, stilizētajām ziedu apdrukām, gan ģeometriskajiem motīviem, lielajiem, košajiem krāsu laukumiem. Dizaineres Maijas Isolas 1964. gadā radītais ziedu motīvs Unikko joprojām ir viens no Marimekko atpazīstamākajiem ornamentiem, kas rotā ne tikai mājas tekstilu, bet arī salvetes un traukus.
Marimekko principi ir visaugstākā kvalitāte - kaut audumu šis uzņēmums neražo, bet iepērk, specializējoties tikai uz apdrukām, kokvilnas kvalitāte ir nevainojama. Marimekko produktu vidū neatrast Ķīnā ražotos. Kaut, protams, Marimekko veic pasūtījumus, meklējot lētāku darbaspēku, teiksim, gultas veļa, virspalagi, spilvendrānas ar Unikko motīvu tiek šūtas arī Lietuvā, Portugālē, Latvijā un daudz kur citur.
Kas mums no tā?
Kā viss šis somu dizaina spēks un vēsture būtu attiecināmi uz Latvijas dizaina situāciju? Vai vispār ir velkamas kādas paralēles, izlobāmas kādas atziņas? Neizdarīsim vispārinājums, tikai piefiksēsim, ka nav novecojis talantīga, par sevi pārliecināta dizainera un vienlaikus arī kompānijas biznesa vadītāja «savienības modulis», nav novecojis fakts, ka arī dizainā, kas sakņots nacionālajā kultūrā un tās prasmīgā stilizācijā, ir spēks. Protams, Somijas dizains var lepoties ar daudz garāku attīstības posmu. Arī ar faktu, ka somu dizaina objekti pārliecinoši ir iestrādāti pašu somu realitātē. Tas attiecas arī uz citiem jau pieminētajiem Somijas dizaina zīmoliem. Teiksim, leģendārā Somijas arhitekta un dizainera Alvara Ālto 1937. gadā radītais vāzes «prototips» joprojām tiek ražots un pārdots veikalos. Šī dzīvā saikne starp dizaina vēsturi un mūsdienām, klasikas un reālās sadzīves savietojamība - ir tas, kā dēļ ir vērts apskaust somu dizainu. Un domāt, kā pielāgot somu veiksmes stāstus jau citam laikam un citiem, Latvijas, apstākļiem.