Kā ziņots, LVRTC valdes locekļi Dzintars Zariņš, Jānis Bokta un Andris Korlašs, kā arī bijušais LVRTC valdes loceklis Uldis Lavrinovičs un bijušais LVRTC valdes priekšsēdētāja p.i. Māris Rutks-Rutkis tika attaisnoti apsūdzībā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas. Savukārt DLRTC likvidators Andris Rukmanis atzīts par nevainīgu apsūdzībā par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.
Prokurors Aldis Pundurs piektdien tikai sāka iepazīties ar pilno spriedumu, tāpēc vēl nebija gatavs to komentēt. Kā ziņots, jau pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas viņš sacīja, ka to pārsūdzēs.
Sprieduma motīvu daļā ir vairāki prokuroratūrai neglaimojoši izteikumi. Viens no piemēriem - par nesaprotamu atzīts kāds teikums no M.Rutka apsūdzības, kas «lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības rakstīts 34 rindās, bet, pēc tiesas ieskata, nav rakstīts pareizā latviešu valodā, kas apgrūtina tā sapratni».
Saskaņā ar apsūdzību, M.Rutks-Rutkis kā LVRTC valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs 2006.gada 28.decembrī uzaicināja uz LVRTC A.Rukmani un ierosināja valdi iecelt viņu par DLRTC likvidatoru. Nākamajā dienā bez Publisko iepirkumu likumā paredzētās iepirkuma procedūras LVRTC valdes locekļi noslēdza ar advokātu līgumu par DLRTC likvidatora pienākumu veikšanu, tajā paredzot likvidatora kopējo atlīdzību Ls 100 000 plus Ls 18 000 PVN, kā arī paredzot 25 tūkstošu latu limitu grāmatveža un palīgu darba samaksai.
Tiesa neatzina, ka uz šo kriminālprocesu būtu attiecināms Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Andreja Tiknusa norādītais, ka LVRTC, veicot iepirkumus, Publisko iepirkumu likums ir jāpiemēro. Turklāt tiesa norādīja: lietā nav pierādīts fakts, ka, ja DLRTC likvidāciju veiktu tā valde vai cits likvidators, DLRTC likvidācija izmaksātu mazāk.
Kā ziņots, 2007.gada rudenī sākot iztiesāt tā saukto digitālās TV krimināllietu, atklājās, ka tiesas zālē nav cietušā: DLRTC, kam par labu no lietā apsūdzētajiem varētu piedzīt 2,3 miljonus latu, nepieteicās kā prasītājs. Iemesls - 2.oktobrī, tieši dienu pēc tam, kad prokuratūra lietu bija nodevusi tiesai, pieņemts lēmums pabeigt DLRTC likvidāciju.
Pēc kriminālprocesa sākšanas 2008.gada janvārī Ģenerālprokuratūra Dienai skaidroja, ka tā nav iebildusi pret DLRTC likvidācijas procesu un tam noteikto likvidējamā statusu, jo tas uzņēmumam neliedza piedalīties lietas iztiesāšanā un pārstāvēt cietušo. «Nedrīkstēja pieņemt lēmumu par likvidācijas pabeigšanu, jo DLRTC bija tiesiskās attiecībās, tam bija pienākums krimināllietā pārstāvēt cietušo,» toreiz uzsvēra prokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks.