Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers kā bijušais Valsts prezidents varētu arī apzināties, ka atteikums V. Dombrovskim var raidīt negatīvus signālus ārvalstu sabiedrotajiem par politisko situāciju Latvijā, kas pēc ārkārtas vēlēšanām nav kļuvusi stabilāka. Taču pēc tikšanās ar Valsts prezidentu A. Bērziņu ZRP vadītājs V. Zatlers joprojām uzsvēra, ka ZRP nevar mānīt savus vēlētājus, kuriem solīja nesadarboties ar Zaļo un Zemnieku savienību kā politisko spēku, kurš saistīts ar tā dēvēto oligarhu Aivaru Lembergu. Jāatgādina, ka ZRP vadība jau ir pievīlusi savus vēlētājus, pieļaujot partijas sašķelšanos vēl pirms Saeimas pirmās sēdes. Tā ir abpusēja partijas vadības un sešu no partijas aizgājušo deputātu atbildība, pat ja to būtu organizējuši politiskie konkurenti vai kādas interešu grupas.
Pēc tikšanās Rīgas pilī, uz kuru bija uzaicināti Vienotības, ZRP un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līderi, V. Dombrovskis solīja līdz trešdienas rītam, kad paredzēta atkārtota tikšanās ar Valsts prezidentu, meklēt iespējas, lai pārliecinātu par vairākuma valdības stabilitāti. Mēģinājums ZRP noslēgt atsevišķu līgumu vai kā citādi integrēt sešus aizgājušos deputātus ZRP frakcijā Valsts prezidentu neapmierina, liecina tikšanās dalībnieku teiktais. Citu iespēju nav daudz. Viena no tām būtu ZZS, kam ir 13 deputātu, iesaistīšana koalīcijā. Tā var būt gan parlamentārā sadarbība, dodot iespēju ZZS vadīt komisijas, gan ZZS cilvēku dalība valdībā. Vairāki ZRP politiķi būtu gatavi piekāpties sadarbībai parlamentā un varbūt Jāņa Dūklava palikšanai zemkopības ministra postenī, bet - ne V. Zatlers. ZZS frakcijas vadītājam Augustam Brigmanim līdz otrdienas vakaram vēl neviens nebija izteicis kādus sadarbības piedāvājumus, bet pēc ZZS iniciatīvas trešdienas rītā ar šo frakciju tiksies Valsts prezidents. Viss liecina, ka ZRP strādā pie tā saucamās otras iespējas.
Vairākuma koalīcijai varētu tuvināties arī tad, ja kāds no sešiem deputātiem noliktu mandātu, bet viņa vietā ZRP frakcijā nāktu cits cilvēks un šī frakcija kļūtu skaitliski lielāka. Ar vairākiem sešnieka grupas pārstāvjiem Dienai sazināties neizdevās, bet Jānis Upenieks sacīja, ka šāds priekšlikums viņam nav izteikts un deputāts to arī nedarītu. Nevienu deputātu juridiski nevar piespiest nolikt mandātu, pat ja viņš būtu apsolījis to darīt, parakstot kādu dokumentu. Turklāt ikviens no viņiem ir atbildīgs savu vēlētāju priekšā, kuriem ar šādu soli varētu sagādāt vilšanos. Otrdien ZRP pārstāve Daiga Holma aģentūrai LETA ir sacījusi, ka partija vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lūdzot izvērtēt šķeltnieku priekšvēlēšanu finansējuma avotus, lai pārliecinātos, vai viņu partijas vārdā izplatītas avīzes nav apmaksājušas trešās personas. Tas varētu būt mēģinājums piespiest kādu no viņiem nolikt mandātu. Bijušo ZRP biedru attiecības ar partiju otrdien bija neskaidras - valdības saglabāšanas nolūkā vadība bija gatava slēgt ar viņiem līgumu, lai gan dienu iepriekš aizgājušie kolēģi tika saukti par nodevējiem. Ierindas deputātu savstarpējā komunikācija no malas izskatījās pat draudzīga.
Ja V. Dombrovskis nesaņem uzaicinājumu veidot valdību, varētu mazināties Zatlera partijas iespējas īstenot savus mērķus, ja tai nākas palikt opozīcijā. Sarunā ar V. Zatleru gan radās iespaids, ka viņš netic šādai iespējai, jo labējo koalīcija bez ZRP arī būtu atkarīga no sešu deputātu atbalsta. Savukārt pret alternatīvu - sadarbību ar Saskaņas centru - viņam nav bijuši iebildumi. Tādas valdības premjers, visticamāk, nebūtu V. Dombrovskis. Pēc koalīcijas partiju līderiem uz Rīgas pili otrdien devās vēlēšanu uzvarētāja SC priekšsēdis Nils Ušakovs, kurš apstiprinājis, ka būtu gatavi uzņemties valdības veidošanu, ziņo LETA. Vērojot notiekošo Zatlera partijā, daži labējie politiķi neformāli atzina, ka tas viss var novest pie tā, ka tad jau labāk strādāt saliedētības un izaugsmes koalīcijā ar SC nekā tiesiskuma un reformu koalīcijā ar ZRP.