Viena no Saeimas deputātēm, atbildot uz žurnālistu lūgumu sniegt prognozi Straujumas valdībai, skaidro, ka jaunās koalīcijas veidošanas procesā esot bijis daudz kompromisu un tieši tādēļ turpmākajā darbā būšot mazāk konfliktsituāciju. Īpatnēja loģika, jo tikpat labi var apgalvot pretējo - kompromisu kā metodes «āķis» nu politiķiem lūpā, attiecīgi - kādēļ gan lai partijas necenstos izvirzīt jaunas prasības? Jo uzstādījums «galvenais - nestrīdēties!» prasīs kārtējā kompromisa meklēšanu.
Kompromisu meklēšana vairākumā gadījumu nav nekas slikts, tomēr koalīcijai un vispirms jau pašai Straujumai jārēķinās, ka arī līdz vēlēšanām netrūks situāciju, kad lēmumu atlikt nevarēs, savukārt domstarpības ir neizbēgamas. Tā nav «nelaimes piesaukšana» - kāpēc lai koalīcijas partijas nedrīkstētu paust savu atšķirīgo viedokli mīļā miera labā? Piemēram, Nacionālajai apvienībai var būt (to jau redzējām) īpašs viedoklis jautājumā par Citadeles bankas pārdošanu. Tāds pats (atlikt pārdošanu) bija ZZS, kad tā bija opozīcijā.
Ir arī grūti noticēt, ka vēlēšanu gadā nevienai no koalīcijas partijām neradīsies vēlēšanās atvērt šā gada budžetu, lai iepriecinātu kādu nozari. Lielā mērā - ja vien budžeta situācija to tiešām atļauj - papildu finansējuma piešķiršana būtu loģiska, pat ja tas nāktu par labu politiķu specifiskajām interesēm, jo mierīgie civiliedzīvotāji jau nav vainīgi, ka vēlēšanu gads. Tikai jārēķinās ar vietējo tradīciju «ja maisam gals vaļā...» - ja piešķirs vieniem, kā tad nedosi arī citiem. Domstarpības garantētas.
Gruzdoša situācija var izveidoties arī atsevišķu ministru attiecībās. No Druvietes viedokļa būtu saprotami, ja viņa nozarei vēlētos demonstrēt, ka atgriezusies ministra postenī, lai izlabotu Reformu partijas (RP) ministru sastrādāto. Savukārt no Vjačeslava Dombrovska un RP kopumā viedokļa nebūtu pieņemami, ja īsi pirms vēlēšanām viņu iepriekšējo atbildības jomu pasludinātu par pilnīgās auzās iebraukušu. Vēl vērts atcerēties «laipnības», ar kādām savulaik (skolnieku skaits u. c.) apmainījās Finanšu (FM) un Izglītības ministrija. Ja ņem vērā, ka starp FM un Ekonomikas ministriju tradicionāli un objektīvi vispār ir rīvēšanās, gan jau Vilkam būs kas sakāms Vjačeslavam Dombrovskim... Te gan bremzējošais faktors varētu būt RP līderu apzināšanās, ka baigi lekties ar Vienotību nevar, - tā var netikt kopējā saraksta komfortablās vietās.
Veidojot valdību, vienoties var par daudz ko, tomēr būs interesanti, cik ilgi ZZS politiķi, kad viņiem atgādinās to, ko paši, opozīcijā sēžot, teikuši, piemēram, par veselības aprūpi, spēs atraukt: «Tagad mēs ar Ingrīdu sēžam pie viena galda, nepieminēsim pagātni.» Jo nekas jau Circenes viedoklī nav mainījies.
Minētie un citi iemesli konfliktiem nav nekas tāds, par ko vaimanāt, - tā koalīcijās notiek. Jautājums ir gaužām piezemēts: kā ar tiem tiks galā šī komanda? Vai Straujuma spēs, tēlaini izsakoties, sist dūri galdā? Vai sarežģījumus gludinās ierasti aizkulisēs dažādi padomdevēji un «drēbes zinātāji»?