Tajā paustais iezīmēja Latvijas turpmākās prioritātes - no ekonomiskās konsolidācijas virzīties uz demogrāfisko izaugsmi. Lai arī šī konference ir vairāk kā atskaites ballīte veiksmīgi noslēgtajai aizdevuma programmai, nesen pēc tādas pašas shēmas līdzīga notikusi Īslandē, eksperti vērtē - konference ir lielisks Latvijas ekonomiskā tēla veidošanas instruments, turklāt, pateicoties augsta ranga amatpersonām, kas konferencē uzstājās, Latvijas pozitīvais piemērs plaši izskanējis visā Eiropā un vēl tālāk.
Mērķis - sociālā izaugsme
SVF vadītāja Kristīna Lagarda, atklājot konferenci, izteica pozitīvu vērtējumu paveiktajam Latvijā ekonomiskās situācijas stabilizēšanai. «Latvija nolēma pārkost lodi un tā vietā, lai ciestu sāpes gadiem ilgi, rīkojās ātri un apņēmīgi,» teica K. Lagarda. Latvijas izaugsmi un veiksmīgo krīzes pārvarēšanu slavēja arī citi runātāji, īpaši uzsverot valdības lomu. SVF vadošais ekonomists Olivjē Blanšārs norādīja - ja ir kompetenta un saprātīga valdība, krīzes novēršanā puse darba jau ir paveikta, un tad tikai jāpieslēdzas starptautiskajiem aizdevējiem.
K. Lagarda arī norādīja uz svarīgiem uzdevumiem, ko Latvijai būtu nepieciešams izpildīt tuvākajos gados. Viens no galvenajiem - izstrādāt ekonomikas attīstības programmu, kas vērsta uz iestāšanos eirozonā, savukārt pārējie divi attiecas uz sociālajiem jautājumiem. Latvijai ir nepieciešamas reformas, kas veicinātu konkurētspēju tirgus attīstībai un veicinātu darbaspēka aktivitātes, jo īpaši nepieciešams pievērst lielāku uzmanību izglītībai un profesionālajai apmācībai, ko būtu jāsalāgo ar tirgus prasībām. Svarīgi arī mazināt sociālo nevienlīdzību. K. Lagarda klāstīja, ka pēc viņas rīcībā esošajiem datiem Latvijā iedzīvotāji ar pašiem lielākajiem ienākumiem saņemot septiņas reizes vairāk nekā piektdaļa ar pašiem zemākajiem ienākumiem.
Arī SVF misijas Latvijā vadītājs Marks Grifits pauda, ka Latvijai būtu nopietni jāpievēršas iekļaujošai izaugsmei, mazinot nevienlīdzību sabiedrībā. M. Grifits īpaši uzsvēra, ka visās Baltijas valstīs bezdarba līmenis ir augsts, turklāt arī jauniešu bezdarbs ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Kā vienu no būtiskiem veicamajiem pasākumiem M. Grifits minēja izglītības kvalitātes paaugstināšanu - lai arī kvantitatīvie rādītāji ir labi, tomēr rezultatīvie nav tik sekmīgi, jo doktora grādu ieguvēju skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir zems, ir maz akadēmisko starptautisko publikāciju. Tāpat M. Grifits aicināja Latviju attīstīt aktīvā darba tirgus politiku un sociālo aizsardzību.
Mudina uz eiro
Pozitīvu vērtējumu Latvijas veiksmīgajai izejai no krīzes veltīja arī Zviedrijas finanšu ministrs Anderšs Borgs. Viņš pauda atbalstu, lai Latvija iestātos eirozonā. Tiesa gan, Zviedrija pati nemaz nav eirozonas dalībvalsts. Ārlietu eksperts P. Viņķelis skaidro - lai arī Zviedrija formāli nesēž pie eirozonas galda, tās viedoklim ir būtiska nozīme kā vienai no retajām ES valstīm ar joprojām stabilu ekonomiku. Zviedrijas valdība joprojām esot par pievienošanos eirozonai, taču tauta referendumā 2003. gadā ar nelielu vairākumu nobalsoja pret, viņš prognozē, ka šis jautājums varētu atgriezties zviedru darba kārtībā. Kembridžas Universitātes makroekonomikas profesors Džankarlo Korseti norādīja, ka Baltijas valstis pēc iestāšanās eirozonā gūtu lielāku uzticību, taču problemātiska varētu būt pievienošanās pārmaiņu laikā. Dž. Korseti arī uzsvēra: «Baltijas valstu pievienošanās palīdzētu mainīties arī eirozonai.»
Eiroparlamentāriete Inese Vaidere atzina, ka konference bijusi pozitīvs signāls Latvijas turpmākajai attīstībai - citiem ir ko mācīties no Latvijas, turklāt SVF atzinīgi vērtējuši Dombrovska valdības paveikto. Savukārt P. Viņķelis kā būtiskāko min pozitīvo Latvijas tēla veidošanu, jo visi runātāji uzsvēruši Latviju kā lielisku piemēru ekonomikas glābšanā. «Virsraksti ārzemju medijos ir burvīgi,» teica P. Viņķelis.