Bankas atzīst: interese par mājokļa iegādi uz kredīta pēdējā laikā ir pieaugusi, taču cilvēku piesardzība un cerība uz vēl zemākām nekustamā īpašuma cenām joprojām ņem virsroku un reālais darījumu skaits strauji nepalielinās.
Sagatavo augsni
Uz jaunu divistabu dzīvokli Imantā drīzumā grasās pārcelties arī Ginta. «Par jauna mājokļa pirkšanu domājām jau ilgi, taču pēdējā laikā likās, ka cenas pat nedaudz sāka celties, tāpēc arī pievērsāmies tam nopietnāk,» viņa stāsta. Arī Gintai kredītu esot izdevies dabūt bez problēmām - pieticis ar viņas «vidējo algu», no vīra nekādas papildu garantijas netika prasītas.
Statistikas dati liecina, ka banku kredītportfelis joprojām samazinās, taču pēdējos mēnešos - ne tik strauji, kā tas bijis pirms gada. Pēc ilga pārtraukuma atkal parādījušās banku hipotekāro kredītu reklāmas kampaņas, ko var uzskatīt par zināmu «augsnes sagatavošanu» - kreditēšana tomēr ir galvenais banku ienākumu avots, kas krīzes laikā ir krietni apsīcis.
Gan cilvēku, gan uzņēmumu noskaņojums pakāpeniski mainās uz optimisma pusi, ekonomiskie rādītāji sāk stabilizēties, samazinās cenas - tas viss rada bāzi, lai patēriņš pamazām sāktu atjaunoties un līdz ar to palielinātos arī finansēšanas iespējas, situāciju vērtē Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš. Pēc viņa prognozēm, pēc lejupslīdes kā pirmie atjaunosies patēriņa kredīti. «Hipotekārā kreditēšana pieaug vēlāk, kad ekonomikā jau kādu laiku vērojama stabilitāte un atjaunojas cilvēku drošība par savu nākotni,» uzsver Swedbank pārstāvis.
Arī citas bankas drīzu hipotekārās kreditēšanas uzplaukumu neparedz. Tā SEB mājokļu cenu indikators liecina, ka 57% Latvijas iedzīvotāju patlaban nav intereses iegādāties jaunu mājokli, un tikai 3% apsver iespēju tuvākajā nākotnē ņemt hipotekāro kredītu.
Izvēlas īrēt
Ir arī daudz tādu potenciālo kredītņēmēju, kas pēc ilgstošām pārdomām un konsultācijām ar banku joprojām dzīvokli izvēlas īrēt, nevis pirkt, stāsta savukārt DnB Nord bankas pārstāve Teika Lapsa. Interese par mājokļa iegādi un attiecīgi arī kredīta iespējām esot ievērojami pieaugusi, taču reālos darījumos tā pagaidām tik daudz neatspoguļojas. «Šādas nelīdzsvarotības iemesli ir dažādi. Daļa cilvēku tic mītam, ka nekustamo īpašumu cenas vēl pazemināsies. Daudzi visas darījuma notikšanai nepieciešamās darbības veic lēnām, mēnešiem ilgi un liela daļa joprojām nejūtas droši par nākotni,» skaidro T.Lapsa. Savukārt Nordea bankas pārstāve Dagnija Stuķēna uzsver - arī pagājušogad, neskatoties uz nelabvēlīgo ekonomisko fonu, interese par mājokļiem un kredītiem ir bijusi stabila, un, spriežot pēc šī gada pirmajiem mēnešiem, tā nav gājusi mazumā, taču arī krass pieprasījuma pieaugums pagaidām nav manāms.
Labu variantu maz
Tikmēr Ivara Kļavinska pieredze, meklējot jaunu kvalitatīvu mājokli par saprātīgu cenu, liecina: neskatoties uz plašu piedāvājumu, labu variantu nemaz tik daudz nav. «Es patiesībā biju diezgan apbēdināts. Kvalitatīvu mājokļu ar pārdomātu plānojumu ļoti trūkst - tādu ir ne vairāk kā 10%,» vērtē Ivars. Tas arī esot bijis iemesls, kāpēc viņam diezgan ātri izdevās pārdot savu iepriekšējo dzīvokli, skaidro Ivars. «Lai gan tā ir vecā Hruščova laika māja, es dzīvokli pilnībā pārbūvēju, un tas bija ļoti labā tehniskā stāvoklī,» uzsver jaunais vīrietis.