Edmunds Dukulis
Gandarījums par pirmo uzvaru Rīgā?
Pēdējās divas spēles Rīgā izbaudām, lai mums par šo čempionātu paliek prieks, lai ir prieks skatītājiem. Spēlējām atraisīti, kas parādījās uzbrukumā - jau pirmajā puslaikā guvām 44 punktus. Aizsardzībā…
Arī spēlējāt atraisīti?
Jā, nenospēlējām tik agresīvi, cik vajadzētu, bija caurumi, piezīmes pretiniekiem pārāk nesitām, ļāvām viegli gūt punktus. Aizsardzībā tomēr 77 procenti ir gribasspēks, kā šoreiz nedaudz pietrūka. It kā nekas ļoti nemainījās arī otrajā puslaikā, bet kanādieši pasteidzās, neiemeta savus metienus. Mēs tikmēr iemetām savējos, un tur tas pārsvars izveidojās.
Pirms galotnes pārsvars šķita komfortabls, taču beigas sanāca spraigas. Nebijāt gatavi viņu ātrumam?
Tas vairāk bija koncentrēšanās trūkuma dēļ. Šodien laukumā bija tāds vasarīgs basketbols. Ar to visu tomēr uzvarējām, un uzvarētājus jau netiesā.
Droši vien bijāt daudz gatavojušies segt viņu raženo centru Bullaru! Kā spēli ietekmēja viņa nespēlēšana?
Protams, tas mainīja pretinieku spēles stilu, daudz vairāk brīvas vietas bija groza apakšā, tur viņiem aizsardzība bija pašķidra, tāpēc arī man izdevās individuāli veiksmīgāka spēle.
Šajā spēlē komandai bija ļoti daudz rezultatīvu piespēļu, kā trūka iepriekšējās cīņās. Arī tas tādēļ, ka nebija tik liela spiediena?
To var skaidrot ar atbrīvotību. Šoreiz sanāca daudz tāda, kas nesanāca iepriekšējās spēlēs. Kaut vai tā pati Jankas Timmas piespēle Dāvim Bertānam un bumbas triecieni no augšas. Pati spēle bija tāda, ka bija daudz ātru pāreju uzbrukumā, tāpēc izveidojās situācijas, kad atdot rezultatīvu piespēli.
Vai ir prieks par to, ka esat nodrošinājuši vietu desmitniekā?
Šajā gadījumā tas nav liels sasniegums. Vismaz man pašam bija sajūta, ka varam vēl vairāk, pat ar šiem resursiem. Cerēju, ka tiksim labāko astoņniekā, kas arī bija reāli izdarāms. Protams, ir neliels rūgtums par to, ka tas neizdevās. Bija sanācis tik daudz līdzjutēju šajās trīs dienās Arēnā, taču neizdevās uztaisīt tādus riktīgus svētkus. Gribējās uzspēlēt pret tiem pašiem leišiem, pret amerikāņiem. Nu neko. Nekas jau vēl nav beidzies. Jātrenējas, jāprogresē, un var jau būt, ka ar lielo izlasi tiksim pasaules čempionātā.
Tev pašam individuāli šis čempionāts ir gana veiksmīgs. Vai par labu nākusi sezona Itālijā?
Šogad Itālijā noteikti ļoti daudz ieguvu, jo trenējos ar Eirolīgas komandu, bija ļoti labs treneris, viss sakārtots. Latvijā tādu iespēju nav. Šādos treniņos rezultātam ir jāparādās. Tomēr arī es pats šajā čempionātā varēju nospēlēt labāk. Bija ne tik labas spēles pret poļiem, pret krieviem. Tas arī bija starp faktoriem, kāpēc zaudējām.
Sestdien turnīra pēdējā spēle ar Brazīliju būs papildu motivācija pēc zaudējuma otrajā posmā?
Noteikti, centīsimies atspēlēties. Pats galvenais, pabeigt čempionātu uz patīkamas nots.