Viņai gan ļoti nepatīkot, ja viņu kāds sauc par mūsdienu māti-varoni. «Tad es saku: man nekad nebūtu trīs bērnu, ja nebūtu tik brīnišķīgs vīrs,» viņa saka. Trīs bērnu ģimenes Igaunijā, tāpat kā Latvijā, nav ļoti bieži sastopamas, taču igauņi dzimstības ziņā manāmi pārspējuši mūsējos.
Atšķirībā no Latvijas acīmredzami «negatīvās bilances» igauņiem dzimstība un mirstība ir gandrīz līdzsvarā, vien par pieciem cilvēkiem vairāk nomiruši nekā piedzimuši. Arī bērnu skaitā vairāk nekā pusotru reizi mazākā Igaunija ir ražīgāka - pērn Latvijā piedzima ap 19 000 bērnu, savukārt Igaunijā - 15 800 bērnu. Latvijā vidēji ir 1,2 bērni sievietei, Igaunijā - 1,6. Turklāt krīzes gados kaimiņiem bērnu skaits nav sarucis, kā tas noticis Latvijā. Jautāta, kādēļ pie kaimiņiem zāle zaļāka, igauņu demogrāfijas eksperte Lūle Sakeusa skaidro: atšķirība starp mums, visticamāk, slēpjas vispārējā sociālajā drošībā. Proti, igauņi izšķiras par labu bērniem, jo ir drošāki par savu bērnu nākotni. Iemesls arī varētu būt tas, ka igauņi krīzes laikā nav cietuši no pēkšņiem asiem griezumiem plānotajā ģimenes budžetā. «Mēs vienkārši paļaujamies uz mūsu konstitūciju,» atšķirību «recepti» Dienai atklāj kāda Igaunijas Sociālo lietu ministrijas ierēdne. Igaunijā gan ir arī nedaudz augstāks labklājības līmenis.
Gatavi upurēt naudu
Iti Pelinai dvīņi piedzima 29 gadu vecumā. Taču, tā kā gadu pirms bērnu dzimšanas viņai bija maģistra studiju pēdējais gads un viņa nestrādāja, sievietes māmiņalga nav liela. Vien minimālās - nepilnu 200 latu - algas apmērā. Iti vīrs ir tiesnesis, viņš saņem labu algu - tā nedaudz pārsniedz Igaunijā noteiktos vecāku pabalsta pusotra tūkstoša latu «griestus». Tāpēc ģimenei nebija izdevīgi atstāt tēti mājās audzināt mazuli, jo samazinātos ienākumi.
Kad pastarītim apritēs gads, vecāki nolēmuši - abi paliks mājās ar bērniem, lai arī zaudēs daļu ienākumu. «Mums ir ļoti steidzīga dzīve, tāpēc mēs nolēmām - mums vajag vairāk laika pavadīt kopā. Pat tad, ja zaudēsim daudz naudas,» saka Iti. Igaunijā māmiņalgu piešķir pusotru gadu, savukārt Latvijā - gadu. Iti uzskata: māmiņalga, kas identiska iepriekš saņemtajai algai «uz rokas», ir labs stimuls dzimstības veicināšanai - daudzas sievietes, kas pēc pirmā bērna piedzimšanas uzreiz nevēlējās atgriezties darbā, drīz vien izšķīrušās par otru mazuli.
Arī Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāvji Dienai saka: līdzko parādījās māmiņalga, uzreiz bija straujš uzrāviens dzimstībā. Te gan ministrijas pārstāve Merle Malveta uzreiz bilst: «Ilgtermiņa perspektīvā cilvēkiem nepieciešams arī cits atbalsts, māmiņalga ir tikai pusotru gadu pēc bērna piedzimšanas - vajag arī labu vidi, labas darbavietas.»
Pasargā no atlaišanas
Apzinoties, ka vecākiem ir bažas, kas notiks ar viņu darbavietu pēc tam, kad beidzies bērna kopšanas atvaļinājums, Igaunijā noteikts: štatu samazināšanas gadījumā tikai kā pēdējiem darbu drīkst uzteikt cilvēkiem, kuriem ir bērni līdz trīs gadu vecumam. Ministrijas pārstāve Līsa Roveli min piemēru: ja uzņēmumā ir pieci grāmatveži un viens no viņiem audzina bērnu līdz trīs gadu vecumam, un darba devējs vēlas «mazināt» vienu darba vietu, viņš nedrīkst izvēlēties vecāku ar mazo bērnu. Neesot pat būtiski, kurš vislabāk strādā.
Ministrija arī vēloties mainīt tendenci, ka mājās ar mazo bērnu parasti paliek māte, nevis tēvs. «Mēs vēlamies, lai laiks, ko tēvs pavada mājās ar bērnu, būtu ilgāks,» saka M. Malveta. Tādēļ drīzumā igauņi diskutēs par to, ka, iespējams, bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā tēvam būtu jāpavada, piemēram, mēnesis vai divi mājās ar bērnu, citādi atvaļinājums tiks saīsināts. Tā ir Zviedrijā.
Vēl viena atšķirība starp Latviju un Igauniju ir tā, ka Igaunijā Veselības apdrošināšanas fonds apmaksā mākslīgo apaugļošanu, ja vecākiem ir problēmas radīt bērnus. «Pienesums» ir apmēram 3% no jaundzimušo skaita jeb 400 bērnu gadā.
No dažiem labumiem igauņi krīzes laikā atteikušies. Tāds ir, piemēram, ikgadējais skolas pabalsts - 20 latu, tāds gan Latvijā nav bijis. 2008. gads bija pirmais un pagaidām pēdējais gads, kad ienākuma nodokļa atvieglojumus Igaunijā varēja dabūt arī par pirmo bērnu. Tagad šie atvieglojumi tiek piemēroti par katru atvasi, sākot no otrā bērna vecumā līdz 18 gadiem. Ar ienākuma nodokli neapliekamā summa ir nedaudz vairāk kā 100 latu mēnesī. Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir 70 latu par apgādībā esošu personu.
Kas atšķirīgs?
L. Sakeusa Dienai nosauc galvenos apstākļus, kas ietekmē dzimstību Igaunijā un Latvijā. Pirmkārt, iespaidu atstājusi pāreja no padomju laikiem, kad daudzas jaunās ģimenes tika pie dzīvojamās platības un nebija lielu izvēles iespēju, uz neatkarības laiku, kad atklājās virkne iespēju. Otrs iemesls - samērā lielā ieceļotāju (imigrantu) populācijas proporcija. Abās valstīs šai populācijai dzimstības koeficients ir zems. «Citās Eiropas valstīs tieši ieceļotājiem ir augstāka dzimstība, jo viņi nāk no reģioniem, kur ir daudz augstāks dzimstības koeficients. Ieceļotāju populācijas kopē uzvedības modeļus, kas ir viņu mājās. Krieviem dzimstība ir ļoti kritusies.» Tādēļ, kopējot dzimtenes uzvedību, ieceļotāju dzimstība ir zema, saka L. Sakeusa.
«Citādi igauņiem un latviešiem varētu būt ar trešo ietekmējošo apstākli - vispārējo sociālo drošību. Proti, vai es vēlos audzināt savu bērnu nākamos 20 gadus šajā sabiedrībā?» saka demogrāfe. Piemēram, jābūt skaidrai atbildei: vai māmiņu algu nenogriezīs, vai pēc tam būs bērnam vieta bērnudārzā, vai varēs skolot bērnu, vai ir droši atstāt bērnu spēlēties pagalmā, vai viņš nepārņems sliktus ieradumus? «Ir arī plašāki mērķi - kur mēs kā sabiedrība ejam tuvākajos piecos desmit gados. Vai to mēs sabiedrībā apspriežam? Ja nav nekādas cerības, ka griezieni ir tikai uz laiku, bet nav zināms, kad tiks atlikts atpakaļ nogrieztais... Tā ir lielākā atšķirība starp mums,» spriež L. Sakeusa.