Iespējamais līdzdalībnieks
Pēc terora akta, ko varētu būt sarīkojuši islāma ekstrēmisti, jo Charlie Hebdo nav vairījies publicēt musulmaņu pravieti Muhamedu izsmejošus zīmējumus, visā Francijā ieviesti visstingrākie drošības pasākumi, lai notvertu iespējamos uzbrucējus.
Varasiestādes tur aizdomās divus alžīriešu izcelsmes Francijas pilsoņus - brāļus Šerifu un Saīdu Kuači -, kuri jau vairākus gadus ir atradušies drošības iestāžu redzeslokā saistībā ar ekstrēmiskām aktivitātēm. Policija automašīnā, ar kuru uzbrucēji trešdien piebrauca pie Charlie Hebdo redakcijas, atrada Saīda identifikācijas karti.
Francijas mediji vēstīja, ka ceturtdienas rītā aizdomās turētie aplaupījuši degvielas uzpildes staciju nelielā pilsētiņā 70 kilometru attālumā no Parīzes. Ar Kalašņikova automātiem un granātmetējiem bruņotie vīrieši nozaguši pārtiku un degvielu. Stacijas darbinieki apgalvo, ka laupītāji ieradušies ar melnu Renault Clio automašīnu. Ar šādu auto uzbrucēji aizbēga pēc apšaudes Charlie Hebdo redakcijā.
Medijos izskan informācija, ka trešdienas vakarā varasiestādēm padevies kāds 18 gadu vecs jaunietis, kurš esot viena aizdomās turētā sievasbrālis. Iepriekš tika apgalvots, ka uzbrukumā satīras izdevumam piedalījušies trīs cilvēki, tādēļ parādījušies minējumi, ka pusaudzis ir brāļu Kuači līdzdalībnieks. Pēc slaktiņa policija aizturējusi vismaz septiņus cilvēkus.
Parīzē ceturtdien notika apšaude, kurā dzīvību zaudēja policiste. Policija sākotnēji atturējās incidentu saistīt ar trešdienas uzbrukumu, savukārt prokuratūra notikušo nodēvēja par terora aktu.
Vēlējās doties karot
Jaunākajam no brāļiem Kuači - 32 gadus vecajam Šerifam - 2008. gadā piesprieda trīs gadu cietumsodu (18 mēnešu no piespriestā soda viņš izcietis nosacīti) par sakariem ar ekstrēmistu tīklu, kas vervēja brīvprātīgos, kuri pēc 2003. gadā ASV vadītā starptautisko spēku iebrukuma Irākā vēlējās pievienoties tur karojošajiem starptautiskās teroristiskās organizācijas Al Qaeda kaujiniekiem.
Policija vīrieti aizturēja 2005. gadā, kad viņš gatavojās iekāpt avioreisā uz Sīriju, caur kuru tolaik džihādisti devās uz Irāku, raksta BBC. Šerifs vēlāk tiesai sacīja, ka gribējis doties uz Irāku, jo viņu saniknojušas mediju ziņas par amerikāņu karavīru necienīgo izturēšanos pret terorismā aizdomās turētajiem Abū Greibas cietumā Bagdādē.
2010. gadā Šerifs vēlreiz nokļuva aiz restēm saistībā ar plāniem atbrīvot no cietuma uz mūžu notiesātu teroristu, kurš 1995. gadā Parīzes metro sarīkoja sprādzienu, kurā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet trīsdesmit guva ievainojumus, ceturtdien vēstīja franču laikraksts Le Monde. Pēc trim mēnešiem viņu atbrīvoja pierādījumu trūkuma dēļ. Izmeklētāji uzskatīja, ka bēgšanas rīkošanā ir iesaistīts arī Saīds.
Stulbums neuzvarēs
Uzbrukumā Charlie Hebdo tika nogalināti astoņi žurnālisti, tostarp izdevuma galvenais redaktors Stefans Šarbonjē un četri pazīstamākie Francijas karikatūristi. Par spīti notikušajam, izdzīvojušie darbinieki paziņojuši, ka traģēdija viņus neapturēs un izdevuma nākamais numurs iznāks jau nākamtrešdien, lai parādītu, ka «stulbums neuzvarēs», vēsta ziņu aģentūra Agence France - Presse. Paredzēts, ka pārdošanā nonāks miljons Charlie Hebdo eksemplāru - ierasto 60 tūkstošu vietā.
Al Qaeda interneta žurnālā Inspire, kurā 2013. gadā tika publicēts saraksts ar cilvēkiem, kurus «meklē dzīvus vai mirušus par noziegumiem pret islāmu», trešdien nogalinātā Charlie Hebdo galvenā redaktora Stefana Šarbonjē attēls ir pārsvītrots ar treknu sarkanu krustu, tā norādot, ka viņš ir «neitralizēts».
Vēl divi Al Qaeda meklēto personu sarakstā iekļauti karikatūristi - dānis Kurts Vestergords un zviedrs Lāšs Vilks - pauduši cerību, ka uzbrukums Charlie Hebdo nenovedīs rietumvalstu medijus pie pašcenzūras.
«Ir svarīgi nebaidīties, bet iestāties par visvērtīgākajiem demokrātiskajiem principiem, uz kuriem ir balstītas Rietumeiropas sabiedrības. Jūs nedrīkstat atteikties no vārda brīvības,» aicina K. Vestergords, kas plašu atpazīstamību iemantoja 2005. gadā ar laikrakstā Jyllands-Posten publicēto karikatūru, kurā musulmaņu pravietim Muhamedam tradicionālās galvassegas vietā ir bumba.
L. Vilks, kurš ir pazīstams ar zīmējumiem, kuros pravietis Muhameds attēlots kā suns, uzsvēris, ka pēc Parīzes uzbrukuma Eiropas presei nevajadzētu vairīties publicēt pretrunīgas karikatūras. «Mēs nekad nedrīkstam pakļauties draudiem un vardarbībai,» mākslinieks raksta Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT interneta portālā.
Daudzi pasaules laikraksti ceturtdien pirmajās lappusēs publicēja Charlie Hebdo zīmējumus vai karikatūras, kurās izsmēja uzbrucējus.