Sēdē piedalījās vairāki ārsti, kuri norādīja, ka šis jautājums jāsaista kopā ar plānu valstī veicināt dzimstību un šis būtu viens no veidiem, kā virzīties uz mērķa sasniegšanu. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzsvēra, ka šobrīd veselības jomā ir arī daudz citu būtisku jautājumu, piemēram, sāls un tauku ierobežojuma noteikšana, tomēr enerģijas dzērienu patēriņa ierobežojuma noteikšana būtu solis situācijas uzlabošanā.
Latvijā tiek plānots noteikt konkrētas prasības - dzērieniem, izņemot kafiju vai tēju, kas satur vairāk nekā 150 mg kofeīna/l, marķējumā būs jānorāda «augsts kofeīna saturs. Nav ieteicams bērniem un grūtniecēm vai sievietēm, kas baro ar krūti», kā arī uz tā jānorāda precīzs kofeīna daudzums, kas izteikts mg uz 100 ml. ES normatīvajos aktos nav enerģijas dzēriena definīcijas, bet tā ir noteikta Krievijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Indijā. Zemkopības ministrija informē, ka šobrīd Latvijā ir izstrādāts enerģijas dzēriena definīcijas projekts.
Mēs saprotam, ka Saeima rūpējas par enerģijas dzērienu atbildīgu mārketingu, bet mēs noteikti nepiekrītam piedāvājumam iekļaut Pārtikas aprites likumā aizliegumu tos pārdot personām vecumā līdz 18 gadiem, tā norāda Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija savā vēstulē komisijas vadītājam Vjačeslavam Dombrovskim (RP). Šis priekšlikums ir neproporcionāls, bez zinātniska pamatojuma un, pēc asociācijas domām, ir pretrunā ar ES likumdošanu, kur nav paredzēti tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz enerģijas dzērieniem. Viena 250 ml porcija satur tikpat daudz kofeīna, cik viena kafijas krūze jeb puse no tā kofeīna apjoma, kurš ir vidēja izmēra kapučīno vai latte krūzē, kuru var nopirkt ikvienā kafejnīcā, informē Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija.