Viens no iemesliem ir valodas nezināšana. Un ne tikai latviešu (to brīvi pārvalda tikai 35% ukraiņu), bet arī savas dzimtās ukraiņu valodas nezināšana. Dzimtās valodas, kultūras un tradīciju apzināšana un saglabāšana ir būtisks elements cittautiešu integrācijā vietējā sabiedrībā, taču tikai piektā daļa ukraiņu Latvijā brīvi runā savā dzimtajā valodā, 43% to saprot, bet nerunā. «Tas ir padomju laiku rusifikācijas mantojums. Padomju laiku sekas izpaužas arī tajā, ka daudzi ukraiņi savulaik kā tautību norādījuši «krievs» un kā dzimto valodu - krievu valodu. Tolaik neviens nepievērsa uzmanību, kādas tautības esi, bet šodien jau tu vairs nesaproti, kas esi,» saka N. Lisogorova. Viņasprāt, daudzi izjūt atsvešinātību no pamatsabiedrības, jūtas it kā nepiederīgi, jo, tik ilgus gadus dzīvojot šeit, vairs nav īsti ukraiņi, bet par latviešiem arī nav kļuvuši. «Grūti sadzīvot ar tādu divējādu sajūtu,» uz psiholoģiskajām problēmām, kas arī ir viens no naturalizācijas un integrācijas procesu bremzējošiem faktoriem, norāda socioloģe. Lielākā daļa nepilsoņu ir gados vecāki cilvēki, kuriem iemācīties valodu un vēsturi, kā arī nokārtot eksāmenu pilsonības iegūšanai jau ir grūti. Ukraiņu kultūras un izglītības biedrības Dņipro vadītājs Ivans Naļivaiko piebilst, ka ukraiņu kopiena noveco un arī tā ir problēma, bet jaunie, kas lielākoties dzimuši jauktajās ģimenēs, asimilējās.
Jelgavas Ukraiņu biedrības vadītāja Tatjana Lazda gan iebilst: «Nebūtu pareizi teikt, ka ukraiņi neintegrējas vietējā sabiedrībā. Ar jauno paaudzi viss ir kārtībā. Grūtāk ir tiem cilvēkiem, kuri ir vecāki par 50 gadiem. Zinu, ka daudzi ukraiņi - gan nepilsoņi, gan arī Latvijas pilsoņi - izvēlas Ukrainas pilsonību, jo tas dod iespēju jau 55 un 60 gadu vecumā saņemt pensiju. Latvijā šī vecuma cilvēkiem, ja paliek bez darba, atrast to no jauna ir faktiski neiespējami, un viņi paliek bez ienākumiem.»
«Labs piemērs pasaulē, bet ne naturalizāciju un integrāciju veicinošs Latvijā ir ārzemju ukraiņu statusa ieviešana,» piebilst Nataļja. 2004. gadā Ukrainas prezidents izdeva rīkojumu, ka tie ukraiņi, kuri dzīvo ārpus Ukrainas, var iegūt ārzemju ukraiņu statusu. Tas dod iespēju vieglāk šķērsot Ukrainas robežu un sniedz nelielas priekšrocības, ja cilvēks vēlas atgriezties etniskajā dzimtenē. Latvijā šo statusu ieguvuši vairāk nekā 3000 ukraiņu, no kuriem gandrīz visi ir nepilsoņi. Šī statusa iegūšana lielā mērā saistīta ar ceļošanu. Latvijas pilsoņi uz Ukrainu var doties bez vīzas, bet nepilsoņiem vīza ir vajadzīga. Tā kā pilsonību iegūt ir grūti, viņi izvēlas ārzemju ukraiņa statusu, kas atvieglo robežas šķērsošanu. Pēc Nataļjas domām, ja Ukraina ārzemnieka statusu ieguvušajiem piešķirs vēl kādus atvieglojumus, viņu kļūs vēl vairāk.