Lai atbildētu uz jautājumu, vai man to vajag, der saskaitīt, cik reižu dienā vai nedēļā kaut kas ir jāaizpilda, jāparaksta vai jāuzrāda kāds dokuments. Es varu būt uzņēmējs, kas ik dienu apgroza dažādus līgumus, rēķinus un pavadzīmes. Es varu būt šuvēja, kas pasūta apdrošināšanu vai nodokļu izziņu internetā. Abos gadījumos kaut kas būs jāparaksta un jāpierāda, ka esi tiesīgs parakstīt. Ja šādas darbības jāveic bieži, iespējams, ir jāizvērtē elektroniskas parakstīšanās iespēja.
Īsais kurss
Latvijas pasts izsniedz kredītkartes izmēra karti ar čipu, kurā ir tavs e-paraksts, un lasītāju, kas, tāpat kā tālruņu operatora pakalpojumi, ir pieejams trijos tarifu plānos cenā no Ls 24 līdz Ls 90 par komplektu. Mājās vai birojā piespraud pie datora un paraksti jebkura veida failu. Piesakoties pakalpojumam internetā, autorizējies līdzīgi kā internetbankā. Viena parole un PIN kods visam. Jāpiebilst, ka parakstīties var gan Windows, gan Mac, gan Linux datoros. Kādi iemesli attur no šo iespēju ieviešanas? Cena?
Uzņēmējs lēmumu var pieņemt, vienkārši izrēķinot. Izdrukāt uz papīra divus līguma eksemplārus un ar lielo aploksni nosūtīt pa pastu maksā Ls 0,48. Ar ierakstītu vēstuli Ls 1,22. Ar kurjeru Ls 3. Savukārt pa e-pastu nosūtāmu versiju parakstīt ar elektronisko parakstu maksā Ls 0,26, ja komplekts iegādāts par Ls 40, vai Ls 0 divus gadus no vietas, ja par Ls 90. Neaizmirsīsim, ka, lai izdrukātu līgumu, jāiegādājas gan printeris, gan papīrs, gan tintes kasetnes, kas jāmaina. Ieguvums ilgtermiņā taču ir acīmredzams! Tomēr uzņēmumi neizmanto e-parakstu.
Maz izmantojuma
Māris Liepiņš, DataPro direktors, skaidro: «Dārgi. Taču galvenais - nav ar ko. Pat valsts struktūras nav meklējušas iespējas parakstīt līgumus elektroniski.» Kā varētu mainīt situāciju? «VID varētu ieviest dokumentu parakstīšanu tikai ar pasta izsniegto elektronisko parakstu. Karšu lasītājiem būtu jābūt komplektā ar jaunu datoru. Tie jāiepērk centralizēti, un tiem ir jābūt ļoti lētiem.»
Privātpersonu segmentā galvenais kavēklis esot iegādes maksa un motivācijas trūkums. Lai elektronisko parakstu neizmantotu tikai, lai kārtotu dokumentus ar valsti, piedāvājumam jāveidojas arī komercsektorā, piemēram, apdrošināšanas pakalpojumu pieteikšanai vai naudas darījumiem.
Līga Lētiņa, If apdrošināšanas komunikāciju vadītāja, stāsta, ka If apdrošināšana izmanto e-parakstu klientu apkalpošanas centros un internetā iegādāto OCTA polišu parakstīšanai un satura apstiprināšanai. Likums par OCTA paredz apdrošinātājiem iespēju (no 2008.gada jūlija) izdot OCTA polises attālināti, piemēram, internetā, ja to saturs tiek apstiprināts ar apdrošinātāja e-parakstu. «Ar drošu e-parakstu tiek parakstītas vidēji 4000 If izsniegtās OCTA polises mēnesī,» uzsver L.Lētiņa. Uzņēmumam elektroniskais paraksts ietaupījis pasta un kurjeru izdevumus, kā arī ļāvis paplašināt auditoriju.
Jākļūst lētākam
Kā iemeslus, kāpēc e-paraksts nav ieguvis lietotāju atzinību, Nordea bankas pārstāve Līga Stālberga min diezgan sarežģīto sākotnējo uzstādīšanu un karšu lasītāja iegādi. Arī cena esot par augstu. Patlaban e-paraksta iegāde maksā Ls 24,61 un to ieguvuši mazāk nekā 20 000 iedzīvotāju. Turpretī Igaunijā - vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Tur e-paraksta pamata pakete maksā divreiz lētāk. Būtisks papildu arguments klientam izmantot e-parakstu ir tā apvienošana ar personas identifikācijas kartes funkcijām - tas ļautu karti izmantot pases vietā, piemēram, ceļojot.
Ja atveram www.id.ee mājaslapu, redzams visai plašs pakalpojumu un iespēju klāsts, ko ID karte piedāvā Igaunijā. Grūti noticēt, ka esam tik atšķirīgi un mūsu e-paraksts būtu sarežģītāks. Tas vairāk ir attieksmes un apņēmības jautājums.