Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Svētdiena, 22. septembris
Maigurs, Mārica, Māris

E-veselība bija jāievieš pirms desmit gadiem

Laiku pa laikam tiek aktualizēts jautājums par obligāto veselības apdrošināšanu. Iepriekš, paužot savas asociācijas viedokli, teicāt, ka obligāto veselības apdrošināšanu nebūs iespējams ieviest ātri. Kā vērtējat veselības ministra Gunta Belēviča idejas par obligāto veselības apdrošināšanu?

Pagaidām virzība ir uz vīzijām balstīta, jo līdz konkrētiem priekšlikumiem nav nonākts. Rezultāts atkarīgs no tā, kā sistēma tiks veidota. Var to veidot, pārliekot 2-3 % no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām uz veselības jomu, un tas būtu vienkārši matemātisks risinājums. Savukārt, ja uz situāciju raugās nopietni, tad jāapsver dažādi varianti, jāanalizē problēmas un jāatrod labākais risinājums veselības nozarei.

Kāpēc, jūsuprāt, Latvijā jautājums par obligāto veselības apdrošināšanu virzās tik lēni - viens solis uz priekšu, divi atpakaļ?

Ja notiek vienkārši nodokļu pārlikšana, tad to nosaukt par obligāto veselības apdrošināšanu nevajadzētu. Ja tiek veidota nopietna obligātās veselības apdrošināšanas sistēma, tad tajā mēs, apdrošinātāji, varētu piedalīties ar savām zināšanām un palīdzēt šādu sistēmu izveidot. Vai šādu sistēmu vajag? Es domāju, ka vajag. 20 gadu Latvijā veselības aprūpes sistēma kaut kā klibojusi, bijusi gluži kā tāds karsts kartupelis politiķu rokās un neviens nav spējis šo sistēmu līdz galam sakārtot. Ja pirms vairākiem gadiem sistēma kliboja mazliet, tad tagad klibošana kļuvusi jūtamāka. Arī, ja salīdzinām veselības aprūpes sistēmu Latvijā ar veselības aprūpes sistēmu Lietuvā un Igaunijā, tad jāatzīst, ka mūsu veselības apdrošināšanas sistēma spēcīgi klibo, bet, ja salīdzinām ar veselības aprūpes sistēmu Skandināvijas valstīs un citās attīstītajās Rietumu valstīs, tad var teikt, ka Latvijā veselības aprūpes sistēma pat ne klibo, bet tikai ar grūtībām rāpo. Kāpēc Latvijā veselības aprūpes sistēma nav sakārtota - par to būtu jāatbild politiķiem un ierēdņiem, bet mans personiskais viedoklis ir - kāds politiķis nav bijis gatavs šo jautājumu risināt, cits nav bijis ieinteresēts jautājuma risināšanā, bet vēl kādam politiķim vienkārši nav gribējies šo jautājumu risināt. Lai gan nav jāsper 15 dažādi soļi, vienkārši jādefinē tā dēvētais pakalpojumu grozs, pasakot, ka valsts apmaksā konkrētus veselības aprūpes pakalpojumus, un tas jāsaglabā visu gadu, nevis tā, kā tagad - gada sākumā valsts apmaksāto veselības aprūpes «pakalpojumu grozs» ir liels, bet gada beigās tas jau sarucis.

Kā obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana varētu ietekmēt apdrošināšanas nozari?

Viss atkarīgs no tā, vai, izveidojot obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, apdrošināšanas kompānijām tajās būtu paredzēta vieta. Ja notiek tikai mehāniska nodokļu pārlikšana un esošās sistēmas saglabāšana, tad apdrošinātājus tas ietekmēs minimāli. Ja jaunajā sistēmā parādās niša apdrošinātājiem, tad apdrošināšanas kompānijām tas būtu spēcīgs grūdiens attīstībai.

Tomēr jāņem vērā vēl viens aspekts - brīvprātīgās veselības apdrošināšanas apjoms, kas iziet caur apdrošinātāju rokām, ir apmēram 60-70 miljoni eiro gadā, bet valsts veselības aprūpes budžets, ļoti aptuveni rēķinot, ir reizes desmit lielāks. Tā ka situācijai, kad visu valsts plūsmu pavērstu uz privāto apdrošināšanas sektoru, apdrošinātāji nemaz nav gatavi. Tāpēc, ja apdrošināšanas kompānijām niša obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā tiek paredzēta, tad jāplāno laiks, lai apdrošināšanas uzņēmumi varētu šādām pārmaiņām sagatavoties. Tas ir «megadarbs», kas nav izdarāms pusgada laikā, tam vajadzīgs pusotrs, divi gadi. Turklāt vēl nav zināms, kā funkcionēs e-veselības sistēma.

Kā vērtējat situāciju, kādā nonācis e-veselības projekts?

Ne vienreiz vien valsts pasūtījumos redzēts, ka valsts pasūtījumu sistēma lielu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu radīšanai nav laba, jo, kamēr organizē konkursu, kamēr konkurss noslēdzas un kamēr sāk kaut ko reāli darīt, tikmēr komercstruktūras valsts sektoru jau apsteigušas. Tad, kad uzražo valsts IT sistēmu, tad izrādās, ka tāda, kāda sanākusi, tā daudziem nemaz nav vajadzīga. Mums, apdrošinātājiem, pateikts, ka iesaistīšanās e-veselības sistēmā vēl jāgaida. Mēs saprotam, ka liels izaicinājums būs savienot jauno e-veselības sistēmu ar tām IT sistēmām, kādas poliklīnikas un slimnīcas jau radījušas un izmanto. Tāpat mēs apzināmies, ka nākotnē izaicinājums būs apvienot e-veselības IT sistēmu ar privāto apdrošinātāju IT sistēmām.

Apdrošinātājiem ar veselības aprūpes iestādēm jau ir vienotie reģistri, respektīvi, pacientiem vairs nav jāiet ar čekiem no veselības aprūpes iestādes pie apdrošinātāja?

Nē, ar čekiem pie apdrošinātāja nav jāiet. Dažādu moderno tehnoloģiju ieviešanā apdrošinātāji tikuši diezgan tālu, bet vienotas sistēmas gan apdrošinātājiem nav. Tomēr apdrošinātāji spējuši izveidot IT sistēmu savietojamību ar vērienīgākajām medicīnas iestādēm, un ievērojami lielākā daļa norēķinu tiek veikti elektroniski. Citādāka situācija ir vien ar nelielām ģimenes ārstu praksēm.

Tātad var teikt, ka privātie uzņēmumi savu miniatūro e-veselības sistēmu pratuši izveidot?

Jā, tā ir. Ja vēlas izveidot e-veselības sistēmu, tad to var paveikt.

Dati par apdrošināšanas nozari rāda, ka aug veselības apdrošināšanā izmaksāto atlīdzību apjoms. Kā tas skaidrojams?

Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, apdrošinātāju vidū ir liela konkurence un līdz ar to apdrošinātāji spiesti rūpīgi apsvērt cenas, ko piedāvā. Otrkārt, medicīnas pakalpojumu nozarē vērienīgi ienāk dažādas tehnoloģijas un likumsakarīgi seko inflācija - cenu pieaugums ir nepārtraukts, respektīvi, cenas kāpj tiem medicīnas pakalpojumiem, kas saistīti ar tehnoloģijām. Treškārt, valsts veselības aprūpes sistēma nav pietiekami sakārtota un apdrošinātāji, kuri darbojas veselības apdrošināšanas segmentā, ļoti spēcīgi jūt to, ka no valsts puses veselības aprūpes sistēma ir visai nesakārtota un nestabila.

Kā jūs skaidrotu, kāpēc daudzi apdrošinātāji nesteidzas piedāvāt pakalpojumu - atnāk privātpersona un nopērk veselības apdrošināšanas polisi?

Pēc manā rīcībā esošās informācijas iegādāties veselības apdrošināšanu privātpersonai Latvijas tirgū piedāvā vien daži apdrošinātāji. Parasti savus produktus visi apdrošinātāji balsta uz varbūtības teoriju jeb, kā apdrošinātāju nozarē saka, uz «varbūtības matemātiku», tāpēc apdrošinātāji, kuri veselības apdrošināšanu privātpersonām piedāvā, izstrādājuši tādu variantu, ka pirmajā gadā polise sedz tikai nedaudzus veselības aprūpes pakalpojumus, otrajā gadā - jau plašāku veselības apdrošināšanas pakalpojumu klāstu un trešajā gadā - vēl vairāk veselības apdrošināšanas pakalpojumu. Tas tāpēc, lai cilvēki neiegādātos veselības apdrošināšanas polisi īsu brīdi pirms jau ieplānotas veselības problēmu risināšanas. Apdrošinātāji mēģina atsijāt tos polišu pircējus, kuri polisi grib iegādāties tikai tad, kad, teiksim, plānots doties slimnīcā uz operāciju. Pagaidām privātpersonai veselības apdrošināšanas polises iegādāties ir dārgāk nekā tad, ja veselības apdrošināšanu saviem darbiniekiem iegādājas kāds uzņēmums vai iestāde, jo attiecībā uz kolektīvu jau strādā varbūtības teorija, respektīvi, daži no kolektīva daudz izmantos veselības aprūpes pakalpojumus, daži - nedaudz, bet kāds polises darbības termiņā pie mediķiem nevērsīsies vispār ne reizi.

Ekonomikas augšupejas laikā pirms 2009. gada krīzes daudzas iestādes un uzņēmumi darbiniekiem iegādājās veselības apdrošināšanas polises. Krīzes laikā vairs ne. Kā ir patlaban?

Valsts un pašvaldību iestāžu segmentā tiešām bija liels kritums, tagad situācija ir aptuveni tāda kā 2007.-2008. gadā. Valsts un pašvaldību iestādes atgriezušās veselības apdrošināšanā. Daudzi privātie uzņēmumi, kas krīzes laikā taupīja naudu, kā vien varēja, arī atgriezušies veselības apdrošināšanā. Turklāt redzam, ka tagad savu darbinieku veselību apdrošina ne tikai lielie uzņēmumi, bet arī mazie un vidējie uzņēmumi. Manuprāt, tas skaidrojams ar to, ka Latvijā aizvien aktīvāka kļūst start up jeb biznesa sācēju darbošanās, turklāt tieši start up sektorā koncentrējušies cilvēki ar ļoti spēcīgām smadzenēm, respektīvi, ļoti labiem intelektuālajiem resursiem, kuri domā arī par savas veselības aprūpi.

Kas attiecas uz veselības apdrošināšanu valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem, ir norma, kas traucē attīstīties veselības apdrošināšanai. Problēma saistīta ar to, ka Latvijā ir astoņus gadus vecs likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli un tajā ir novecojusi norma par to, cik naudas publiskais sektors drīkst tērēt veselības un dzīvības apdrošināšanai. Ir arī likums, kas regulē valsts amatpersonu atalgojumu, kas ciparu, kas minēts likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, liek dalīt ar divi. Latos bija 300 latu, un attiecīgi puse ir 150 latu. Ja kādreiz par 150 latiem varēja iegādāties veselības apdrošināšanas polisi ar plašu pielietojumu, tad tagad par 213 eiro var iegādāties veselības apdrošināšanas polisi ar visai niecīgu pielietojumu, un tas saistīts ar to, ka daudzi veselības aprūpes pakalpojumi kļuvuši dārgāki.

Ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem mēs par šo situāciju esam runājuši, un ministrijas pārstāvji izprot nepieciešamību situāciju mainīt.

Kā šobrīd vērtējama apdrošinātāju un veselības aprūpes iestāžu sadarbība? Savulaik netrūka asu savstarpējo pārmetumu.

Senāk tiešām, ja pacients, kuram bija veselības apdrošināšanas polise, ieradās poliklīnikā, sūdzoties par iesnām, tad viņam veica dārgas un bieži vien nevajadzīgas veselības pārbaudes. Ja cilvēks bez polises ieradās tajā pašā poliklīnikā, arī sūdzoties par iesnām, tad labākajā gadījumā viņam izrakstīja antibiotikas un aizsūtīja mājās. Tagad tāda veselības aprūpes iestāžu rīcība, ka pacientu, kuram ir veselības apdrošināšanas polise, sūta uz nevajadzīgām veselības pārbaudēm, vērojama aizvien retāk. Mediķi sapratuši, ka viņiem vajadzīga korekta sadarbība ar apdrošinātājiem, savukārt apdrošinātāji sapratuši, ka daudzi ārsti ir gatavi strādāt godīgi. Tā ka gadu gaitā sadarbība uzlabojusies.

Vēl viena apdrošināšanas joma, kas interesē daudziem iedzīvotājiem, saistīta ar transportlīdzekļu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu (OCTA). Šis segments apdrošinātājiem nav īpaši ienesīgs.

OCTA apdrošinātājiem tiešām nav ienesīgs segments un pat rada zaudējumus. Tomēr OCTA apdrošinātājiem ir garantēta naudas plūsma, tāpēc apdrošinātāji gatavi pieciest zaudējumus, kompensējot ar peļņu, ko nes citi segmenti. Tomēr vērojams, ka vairākiem apdrošinātājiem sarūk iespējas mazināt OCTA radītos zaudējumus ar naudu no citiem segmentiem. Uzskatu, ka apdrošinātājiem OCTA jomā jāpārdomā sava stratēģija, jo nedomāju, ka viņi gatavi ilgstoši ciest tādus zaudējumus, kādi parādās 2015. gadā, respektīvi, šogad trīs mēnešos OCTA segmentā ir mīnus septiņi miljoni eiro.

Kāpēc apjomīgi zaudējumi rodas?

OCTA jomā apdrošinātāju vidū valda ļoti nopietna konkurence. OCTA ir tehnoloģiski vienkāršs apdrošināšanas produkts, ko liela daļa iegādājas internetā. Latvijā daudziem OCTA pircējiem ļoti būtisks faktors ir tieši cena. Apdrošinātāji mēģinājuši noturēt savus klientus, lai klienti nepārvietotos pa OCTA tirgu no viena apdrošinātāja pie cita, bet to izdarīt bijis diezgan grūti.

Padarīt šo segmentu pelnošu izrādījies sarežģīts izaicinājums?

Tas noteikti nav paveicams vienā gadā. Lielus zaudējumus nevar novērst īsā laikā.

Runājot vēl par autotransportu, apdrošinātāju pārstāvji teikuši - ir grūti cīnīties ar ceļu uzturētājiem gadījumos, kad cietusi automašīna un apdrošinātāju ieskatā vainojama ceļa vai ielas kvalitāte.

Jā, tā ir. Juridiski ir grūti pierādīt, ka ceļa uzturētājs bijis vainīgs, jo ceļu satiksmes noteikumi nosaka - jāizvēlas ceļa segumam atbilstošs ātrums. Ir pat bijis gadījums, kad stāvoša automašīna ielūza asfaltā, ar ielas seguma drošumu saistītais uzņēmums atteicās maksāt un lieta izgāja vairākas tiesas instances. Kopumā gan situācija uzlabojas, un ceļu uzturētāji aizvien labāk saprot, kāda ir viņu atbildība.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Apdrošināšanas nozare

Pērn Latvijas apdrošināšanas tirgus apjoms (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu), salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 11 % un sasniedza 349 miljonus eiro. Latvijā reģistrēto apdrošinātāju ārzemēs parakstīto prēmiju apjoms pērn sasniedza 168 miljonus eiro.
2014. gadā Latvijā atlīdzībās izmaksāti 198 miljoni eiro (5 % pieaugums).
Pērn apdrošinātāji, kuri darbojas mūsu valsts tirgū, ik dienu atlīdzībās klientiem Latvijā izmaksāja aptuveni 541 tūkstoti eiro.
2014. gadā ārzemēs Latvijā reģistrētie apdrošinātāji izmaksājuši 87 miljonus eiro (11 % pieaugums).
2015. gada trīs ceturkšņos vislielākais izmaksāto atlīdzību īpatsvars jeb 23,4% ir veselības apdrošināšanas segmentā.
Avoti: Latvijas Apdrošinātāju asociācija, LETA

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pēc tam būs kūka

Koncertzāles Cēsis mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska (66) par koncertzāles 10 gadu jubileju, kultūras harmoniju, vēstures mantojumu, jaunām tradīcijām un nākotni.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?