Pareiza plānošana
Latvijā viens no pirmajiem pasīvo māju idejas aizsācējiem ir arhitekts Ervīns Krauklis. «Pasīvās ēkas projektēšanā izmantoti ne tik daudz hi-tech materiāli, bet gan hi-tech domāšana jeb gudra pieeja, zināšanas un vēlme meklēt tehniskos uzlabojumus, vienlaikus samazinot ekspluatācijas izmaksas. Pasīvajā mājā iegūstam labu mikroklimatu, vienmērīgu, patīkamu gaisa temperatūru, cirkulāciju, mitruma līmeni, pateicoties tam, ka respektējam dabu, piemēram, logus koncentrējam dienvidu pusē, skatāmies, kāds ir valdošo vēju virziens, ir vai nav noēnojums un tamlīdzīgi. Protams, siltums vēsajā sezonā ir viens no svarīgākajiem aspektiem,» skaidro arhitekts.
Viņš stāsta, ka pasīvajās ēkās nenotiek gaisa konvekcijas, nav caurvēju un nesalst kājas, arī tad, kad ārā pūš stipri vēji, ēkā to nevar just ne gaisa plūsmu veidā, ne aukstuma ziņā.
Pasīvajām ēkām tiek izmantoti trīskāršo stikla pakešu logi, kas ir pareizi iebūvēti un sadarbībā ar visiem pārējiem ēkas komponentiem pat laikā, kad gaisa temperatūra ārā ir zem nulles, iekšējais stikls nav auksts, kā tas parasti jūtams. Plānot ēku tā, lai virsmas ir siltas un nav lielu temperatūras asimetriju, ir viens no pasīvās mājas pamatprincipiem.
Ziemā nekas nesasals
Arī ziemā mēs gribam, lai telpās ir svaigs gaiss, un vēdinām telpas. Ne vienmēr virtuvē tvaika savācējs nostrādā perfekti, ne vienmēr mitrums izvadās gana efektīvi… Pasīvo ēku ventilācijas sistēmas veidotas tā, lai uzturētu svaigu gaisu telpās arī ziemā, turklāt siltais gaiss no mājas netiktu aizvadīts prom, bet, gluži otrādi, ar rekuperācijas sistēmu tiek iegūts silts gaiss.
«Pasīvo ēku būvniecībā ir jāizmanto celtniecības materiāli pareizā salikumā, zinot to specifiskās īpašības. Citu noslēpumu nav! Turklāt šādas ēkas tiek būvētas, domājot par ilgmūžību, kas «nāk komplektā» ar aptuveni reižu 10 mazāku enerģijas patēriņu, nekā tas ir tradicionālajām ēkām. Pasīvā māja jums kalpos gadus 100, droši varēsiet to nodot mantojumā nākamajām paaudzēm!» sola E. Krauklis.
Lai ēkā būtu labs mikroklimats, svarīgākais pasīvajā mājā nav apkures sistēma, jo pareizais projektējums jau rūpējas, lai gaisa temperatūra arī tad, kad māja netiek kurināta, nenoslīd zem +10 grādiem. Arhitekts smejas, ka iemītnieki droši var doties ceļojumā, nebaidoties, ka mājā aizsals caurules vai nosals istabas augi.
Arī vasarā pasīvā ēka nepārkarst - jumtu pārkares, balkoni dienvidu pusē, žalūzijas un citi atbilstoši izvēlēti elementi dod noēnojumu, kas rūpējas par optimālas temperatūras uzturēšanu.
«Ir speciāla programma, ko izmantojam, projektējot pasīvās ēkas. Tā rēķina enerģijas bilanci, dimensionē apkures nepieciešamību un veidu, ventilāciju, kādus logus un kur vajadzēs un visu pārējo. Starp citu, tā kā apkure nav galvenais temperatūras regulators, būvējot pasīvo māju, varam ietaupīt uz tehnisko telpu rēķina, iegūstot papildu guļamistabu, piemēram. Parasti pasīvajās ēkās tiek izmantotas saules kolektoru sistēmas, kas silda ūdeni un efektīvi darbojas no aprīļa līdz oktobrim. Ziemā papildus tiek izmantota arī elektrība un caurplūdes sildītāji, bet apkures sistēmu iesaku izvēlēties tādu, ko darbina vietējie resursi - malka, granulas,» skaidro Krauklis.
Uzbūvēt pasīvo ēku nav īpaši dārgāk kā jebkuru citu māju, turklāt 10 gadu laikā sadārdzinājums atmaksāsies kaut vai apkures ziņā. Ja parasti 20 kvadrātmetru telpas apsildei nepieciešams 1,5 kilovatu jaudas radiators, tad pasīvajā ēkā, lai uzturētu 20 grādu temperatūtu, pietiktu ar trim elektriskajām spuldzītēm - elektrības patēriņu salīdzina arhitekts. Tātad parastai dzīvojamajai mājai apkures patēriņš ir 100 kilovatstundu uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā, turpretim pasīvās mājas standarts ir 15 kWh/m2.
Efektīva arī renovācija
Pasīvās ēkas principus iespējams izmantot arī, renovējot vecas ēkas - gan vēsturiskas būves, gan privātmājas un padomju laika daudzdzīvokļu namus. Te enerģijas ietaupījums nebūs desmitkāršs, bet, piemēram, pieckāršs, taču komforts būs jūtams gan iedzīvotājiem, gan viņu maciņiem.
«Pielāgojot pasīvo ēku principus daudzdzīvokļu namiem, efekts pat ir labāks, jo lielās ēkās ir labāki siltuma guvumi,» atklāj Krauklis un stāsta, ka veiksmīgi izdevies renovēt Ērgļu arodskolas dienesta viesnīcu. Tā kā šī ir sabiedriska ēka, energoefektivitāte tiekot monitorēta un pēdējās četrās ziemās ir pat piecpadsmit reižu samazinājies siltuma zudums, nekā tas bija pirms renovācijas, kaut arī pati ēka nav uz dienvidiem orientēta ar garāko fasādi, kā tas parasti ir pasīvajām mājām, bet gan atrodas pret austrumiem un rietumiem. «Gudra siltināšana, kvalitatīvi, pareizi novietoti logi un ventilācija - energoefektivitātes stūrakmeņi!» uzsver arhitekts un stāsta, ka interese par pasīvo ēku būvi vai jau esošu māju renovāciju pēc pasīvo ēku principiem arvien pieaug. Lielākā interese ir no privātā sektora - cilvēkiem, kas vēlas būvēt ģimenes mājas, iekļaujoties 100 000 budžetā, kā arī uzņēmumiem, kuru prioritāte ir ilgtspējīga domāšana. Piemēram, Rīgas industriālais parks esot uzcēlis biroju ēku, kas veidota, izmantojot pasīvās būvniecības principus.