Nost ar Mubaraku
Trīsdesmit gadus H. Mubaraks varējis valdīt, nepieļaujot plašus protestus, taču šoreiz opozicionāri bija saskatījuši iespēju darīt tam galu. Protesti aizsākās otrdienas vakarā, kad 15 līdz 20 tūkstoši cilvēku izgāja ielās un ar saukļiem «Nost ar Hosnī Mubaraku, nost ar tirānu», «Mēs tevi negribam» pieprasīja pārmaiņas. Starp policiju un nemierniekiem izcēlās vardarbīgas sadursmes, kuras izdevās apturēt tikai ar asaru gāzes un ūdensmetēju palīdzību. Kā raksta Reuters, otrdienas nakts nemieri prasījuši četru cilvēku dzīvību, no kuriem viens bijis drošībsargs.
Trešdien jebkāda pulcēšanās tika aizliegta. Kairas ielās dežurēja 20 līdz 30 tūkstoši policistu, tomēr opozicionāri turpināja izplatīt paziņojumus, aicinot cilvēkus nepadoties.
Demonstrācijas uzplauka ar jaunu sparu, un to dalībnieki tika izdzenāti. Varas pārstāvji norādīja, ka publiska pulcēšanās vairs netiks paciesta, ziņoja BBC. Trešdienas vakarā bija arestēti jau 500 nemiernieki, kas nepakļāvās aizliegumam.
Protestētāji savu kustību koordinē internetā. Lielu lomu tajā spēlē vietnes Facebook un Twitter. Tomēr, kā ziņo Reuters, valstī jau bloķēta piekļuve abiem sociālās saziņas tīkliem, kā arī ierobežoti interneta un mobilie sakari.
Beigu sākums
Arābu valstu līderi ir satraukti par pēdējo nedēļu notikumiem, jo tie signalizē par iespējamiem draudiem autoritārajai varai. Ēģiptes protestu koordinatori to nosaukuši par beigu sākumu. Sacelšanās iezīmē jaunu pavērsienu reģiona politikā, proti, izvēli starp to, kas ir svarīgāks: stabilitāte vai demokrātija.
Ziemeļāfrikai problēmas sagādā arvien pieaugošās cenas, nabadzība un bezdarbs. Kā norāda Spiegel, no aptuveni 352 miljonu arābu populācijas aptuveni 53,4% ir jaunāki par 24 gadiem, taču trim ceturtdaļām no viņiem nav darba. Vadoņi valsti pārvalda autoritārām metodēm un piedevām ir korumpēti. Taču atšķirībā no nabadzīgās Ēģiptes bagātākās valstis atļaujas iedzīvotāju nomierināšanai lietot finanšu līdzekļus.
«Baidos, ka esam jaunas un kritiskas arābu pasaules fāzes priekšā,» Izraēlas vicepremjera Silvana Šaloma sacīto citējis Spiegel.
Viņu uztrauc, ka Tunisijas piemērs var radīt līdzšinējo diktatūru vietā demokrātijas, taču tajā slēpjoties risks. Pie varas varot nākt islāma ekstrēmisti, ko mēģina ierobežot autoritārie režīmi Ziemeļāfrikā.
Arī ASV novērtējot arābu valdību darīto teroristu ierobežošanā.
Pati Ēģiptes valdība protestos vaino valstī aizliegto kustību Musulmaņu brālība, ziņo BBC. Taču patiesībā islāma kustības biedri protestos aktīvi nemaz neesot iesaistījušies un par neaktivitāti nosoda savus biedrus.
Tunisijā, kas gāzusi diktatoru, miers nav iestājies. Galvaspilsētas ielās vēl aizvien pulcējas simtiem nemiernieku, kas neapmierināti ar jaunās valdības izveidi. Kā ziņo Reuters, valstī pēdējo nedēļu laikā izbēguši jau 11 tūkstoši, bet atbrīvoti 2460 cietumnieki. Trešdien Tunisija vērsās pie Interpola ar lūgumu palīdzēt arestēt padzīto prezidentu Zinu el Abidinu ben Alī, lai sauktu viņu pie atbildības par nelikumībām.