es Sisī, ko daudzi uzlūko kā kārtības un drošības garantu pēcrevolūcijas nestabilitātes pārņemtajā valstī. Tomēr daļa ēģiptiešu bažījas, ka militārs prezidents nozīmēs atgriešanos pie autoritāras varas un policejiskas valsts, kādā Ēģipte bija pirms Arābu pavasara.
Sola Maršala plānu
A. es Sisī, kas atteicās no armijas vadītāja un aizsardzības ministra amata, lai kandidētu vēlēšanās, apņēmies garantēt stabilitāti valstī. Viņš uzvaras gadījumā solījis «Maršala plānu», kas līdzinātos palīdzības programmai, kādu amerikāņi sniedza Eiropas valstīm pēc Otrā pasaules kara. Bijušais armijas vadītājs gan izvairījies runāt par to, kur ņems finansējumu «ēģiptiešu Maršala plānam», taču dāsni solījis īpašu uzmanību veltīt arī izglītības un veselības jautājumiem. A. es Sisī apgalvo, ka divu gadu laikā ēģiptieši jutīšot viņa darba pozitīvos rezultātus.
Vēlēšanās A. es Sisī konkurents ir bijušais politieslodzītais Hamdīns Sabahi, kurš iestājas par sociālo taisnīgumu un demokrātiju. Viņa izredzes pārspēt A. es Sisī vērtētas kā teju nereālas. Pilsētu ielās no visiem stūriem raugās plakāti ar A. es Sisī attēlu, un viņu pārliecinoši atbalsta valsts institūcijas un Ēģiptes vadošie mediji.
Analītiķi norādījuši, ka A. es Sisī vēlas demonstrēt pasaulei, ka viņš tiks ievēlēts demokrātiskā ceļā. Tam par labu liecina tas, ka vēlēšanas uzraudzīs novērotāji no Eiropas Savienības. Līdz šim Ēģiptē ārvalstu novērotāji netika ielaisti. «Viss liecina, ka vēlēšanas būs brīvas. Bet ne godīgas tradicionālā izpratnē,» Ahram Online uzsvēra Eiropas vēstnieks Kairā, piebilstot, ka valsts institūcijas un mediji uzmanību pievērš tikai A. es Sisī.
Gatavi represijām
H. Sabahi pirmsvēlēšanu stratēģijas centrā ir cīņa par revolūcijas iedvesmoto jauniešu balsīm. Viņš vēlas pārliecināt uz vēlēšanu iecirkņiem doties aktīvistus, kas aicinājuši balsojumu boikotēt. Virkne revolucionāro aktīvistu vēlēšanas sauc par farsu un uzstāj, ka vienīgais īstenais prezidents ir pirms gada armijas apvērsumā gāztais Mohammeds Mursi, kurš bija pirmais demokrātiski ievēlētais valsts līderis.
«Pārbaudīsim mūsu spēku,» sacīja H. Sabahi. «Ja jaunieši būs pārliecināti, ka tā ir viņu cīņa, viņi uzvarēs.» Ēģiptes populācijas lielāko daļu veido jaunieši. Valsts iestāžu aplēses vēsta, ka aptuveni 37 miljoni no 53 miljoniem Ēģiptes iedzīvotāju ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem.
Virkne ievērojamu revolūcijas aktīvistu iestājušies pret boikotu, kritizējot armijas varu kā atgriešanos pie 2011. gada tautas sacelšanās laikā gāztā Hosnī Mubaraka režīma. «H. Sabahi pieder revolūcijai ar visiem tās plusiem un mīnusiem. Par viņu atdota balss varētu būt pēdējā iespēja izglābt revolūciju no tiem, kas vēlas atjaunot Mubaraka režīmu,» ziņu aģentūrai AP sacīja cilvēktiesību jomā praktizējošais jurists Gamals Eids.
Virkne revolūcijas atbalstītāju vaino A. es Sisī valsts apvērsumā un kritizē apņemšanos izskaust M. Mursi pārstāvēto mēreno islāmistu grupējumu Musulmaņu brālība. Pēdējo mēnešu laikā Ēģiptē nogalināts vairāk nekā 1000 protestētāju, lielākā daļa upuru ir islāmistu rindās. Arestēto cilvēku skaits sasniedzis vismaz 15 000, un vairākums revolūciju atbalstošo liberālo spēku ir aiz restēm. Musulmaņu brālība ir aizliegta, un tās biedri tiek vajāti. Šajā pavasarī simtiem M. Mursi atbalstītāju tiesa piesprieda nāvessodu. Musulmaņu brālība nešaubās, ka pēc A. es Sisī uzvaras tai nāksies piedzīvot vēl bargākas represijas.
«Tā ir tikai prelūdija,» izdevumam The Time sacīja no valsts neatkarīgās Ēģiptes Tiesību un brīvību komisijas līdzdibinātājs Mohammeds Lotfijs. «Ja pagaidu valdība spēj izdarīt ko šādu, atliek tikai iztēloties, uz ko būs spējīga vēlēta vara.»