Viens no veiksmīgajiem piemēriem šajā projektā ir valsts un privātā sektora sadarbība. Banku industrijas gadījumā notika intensīva un regulāra informācijas apmaiņa ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku, Eiro projekta biroju. Tas palīdzēja labāk sagatavot un īstenot savstarpēji saskaņotu pārejas procesu, tostarp arī skaidras naudas nomaiņu. Iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas procesā milzīgu darbu izdarīja masu mediji. Jo mērķis jau visiem bija viens - lai pārejas process ir raits un ērts sabiedrībai.
Protams, tik komplicētā un lielā projektā nevar būt tā, ka viss ir rožaini. Piemēram, daudzi procesi izgaismoja sen zināmo patiesību, cik svarīga ir savlaicīga lēmumu pieņemšana, it sevišķi gadījumos, ja iesaistīti vairāki dalībnieki. Viens no tiem bija eiro priekšpiegāde uz uzņēmumu adresēm, kur gala servisa kvalitāte bija tieši atkarīga no savlaicīgiem visu iesaistīto pušu lēmumiem. Vēl viens piemērs - ne mazums kavējās ar sagatavošanas darbu sākšanu, gaidot jūliju un oficiālo galavārdu par Latvijas uzņemšanu eirozonā. Taču lielākajai daļai uzņēmumu sagatavošanas darbus pārejai uz jauno valūtu bija nepieciešams sākt jau krietni pirms šī datuma.
Vēl viens kavēklis drīzāk bija psiholoģisks. Šķiet, daudzos cilvēkos visai ilgu laiku mita sajūta, ka eiro ieviešana ir pasākums, kas attiecas tikai uz valsti un ierēdņiem - lai tad viņi arī ievieš. Taču šāda mēroga valstisks notikums ir arī katra personīgais «projekts». Ne tikai valsts ievieš jaunu valūtu - tas ir process mums katram, lai ikdienas dzīvi veiksmīgi pielāgotu pārmaiņām. Ja pārmaiņām nesagatavojas, tās pamatā asociējas ar neērtībām, taču savlaicīga sagatavošanās palīdz gūt arī labumu, piemēram, apsteigt konkurentus, mainīt ieradumus uz ērtākiem un citus.
Kā Latvijas lielākā banka, kas apkalpo pusi ekonomikas, jutām personīgu atbildību par to, lai maksimāli atbalstītu mūsu klientu un arī visas sabiedrības ērtu pāreju uz eiro. Tāpēc ir gandarījums gan par eiro projektā iesaistīto kolēģu milzīgo darbu, kas vainagojās ar precīzu un kvalitatīvu pakalpojumu pārslēgšanu Jaungada naktī, gan arī par mūsu klientiem, kas ieklausījās ieteikumos un rīkojās pārdomāti, strauji samazinot skaidrās naudas īpatsvaru savā ikdienā pirms pārejas uz eiro.
Jārēķinās, ka pirmajā laikā pēc jaunās valūtas ieviešanas nav iespējams pavisam izvairīties no grūtībām, piemēram, rindām banku filiālēs, ko rada pārpalikušo skaidras naudas latu nomaiņa. Taču plūsmas palielinājums bankās realitātē izrādījās ievērojami mazāks, nekā tika modelēts pagājušā gada sākumā, tas apliecina sabiedrības finanšu paradumu maiņu un digitālo pakalpojumu popularitātes pieaugumu.
Nākamais jautājums gan valstij, gan sabiedrībai kopumā - kas tālāk? Kādi būs nākamie soļi, lai veiksmīgi ieviestā eiro faktors atspoguļotos stiprākā ekonomikā? Ko darīsim, lai iegūtās zināšanas ieguldītu savā labklājībā? Meklēt atbildes uz šiem jautājumiem būtu vērtīgi ne tikai valstij, bet arī katram no mums.
*Swedbank eiro projekta vadītājs