Visbīčas mērs Džonatans Fārmers mums vēlāk pastāsta, ka pārliecinātāku pretimigrācijas aktīvisti mums diez vai pilsētā izdotos atrast, taču Dž. Stota viedokli izsaka korekti, vairāk vainojot pašas Lielbritānijas politiku, nevis cilvēkus, kuri brauc labākas dzīves meklējumos. Savu attieksmi pret dzīvi un cilvēkiem viņa komentē īsi: «Es pieņemu visus cilvēkus, kamēr vien viņi nav sociālisti, jo katram ir jāstrādā, lai nopelnītu iztiku.»
Kā vērtējat to, kas noticis Lielbritānijā pēdējos desmit gados?
Britānija ir uzbūvēta uz maziem uzņēmumiem, kas viens otru balsta, bet leiboristi to nesaprata. Viņi visu grib lielu, bet tas nekad nestrādā, jo nedod motivāciju. Uzņēmums ir kā bērns - tam jāveltī viss, līdz tas kļūst par pašu galveno dzīvē. Taču, ja strādā kāda labā un saņem noteiktu atalgojumu, tad interese neparādās. Nekad neesmu strādājusi citam, arī abi dēli darbojas savos uzņēmumos.
Ārpus dzimtenes arī ir būts?
Savulaik bieži devos uz Franciju, īpaši, kad tas tunelis tika izrakts, jo tur vīns bija lētāks (smejas). Vēl esmu bijusi ASV, Spānijā, Kanāriju salās, taču Vācijā neesmu bijusi un nebraukšu. Nevaru piedot holokaustu. Par to atceros ik dienu, nespēju ar to samierināties.
Kā ar Austrumeiropu?
Nē, turp nav sanācis aizbraukt.
Visbīčā ir daudz austrumeiropiešu, bet redzam arī indiešus un ķīniešus...
Indija taču ir daļa no mums - Britu nāciju sadraudzības. Šeit ir vairāki burvīgi indiešu restorāni. Lielākā daļa indiešu Visbīčā atrodas, jo viņiem te ir uzņēmumi - viņi strādā sev.
Kad austrumeiropieši pirmoreiz ienāca Visbīčā?
Kad Krievija Otrā pasaules kara laikā aizgāja līdz Vācijas vidienei, te ļoti daudzi ieradās, bet viņi drīz pārcēlās tālāk.
Bet kāda ir pašreizējā situācija? Kad šeit dzīvojošie austrumeiropieši sāka ienākt?
Kad misters [premjerministrs Tonijs] Blērs paziņoja, ka visi ir laipni gaidīti, jo mums ir ļoti daudz darba un dzīvesvietu. Pirms astoņiem gadiem tas bija kā vilnis. Viņi [austrumeiropieši] palika tepat pretī manai mājai krūmos, dienu un nakti dzēra un nedarīja pilnīgi neko, tikai skatījās uz manu māju. Parks bija pilns. Tas viss tikai tāpēc, ka Blērs pateica, ka šeit ir darbs, kā te patiesībā nebija. Protams, bija, bet tas bija mūsu darbs, ko iebraucēji bija gatavi darīt par daudz mazāku samaksu, kamēr vietējie izvēlējās saņemt pabalstus. Ja es būtu premjerministra vietā, es nemaksātu viņiem pabalstus vai vismaz maksātu mazāk, nekā viņi saņemtu par darbu, bet tā nenotiek.
Tas šai pilsētai bija milzīgs šoks - ikviena mazākā telpa, dzīvokļi virs veikaliem un birojiem pēkšņi bija aizņemta, daudzi pat apmetās krūmos. Viņi neprata valodu, un viņiem nebija, kurp doties. Nedomāju, ka vispār kādai personai uz šīs planētas, kas vēlas kurp doties, vajadzētu tikt ielaistai valstī, pirms ir zināms, kā nodrošināt dzīves apstākļus.
Bet kā ir šobrīd? Problēmas pazudušas?
Nekas daudz jau nav mainījies - gan te, gan Bostonā, kas ir netālu no šejienes, ir tās pašas problēmas. Ap abām pilsētām ir plašas lauksaimniecības zemes un ar nozari saistītas rūpnīcas, kurās nepieciešams daudz darbaroku, taču šiem cilvēkiem nāk līdzi problēmas. Viena no tām ir nelegālā alkohola ražošana. Bostonā viens tāds agregāts, ar ko tas tika darīts, uzsprāga un nogalināja vairākus cilvēkus. Zinu, ka arī Visbīčā ir tāda vieta. Uz turieni pirms pāris mēnešiem pārvākušies arī tie, kas dzēra te iepretim manai mājai.
Pilsēta ir ārkārtīgi mainījusies - reti dzirdu uz ielas runājam angļu valodā. Tagad man ir bail iet ārpus mājas pēc tumsas iestāšanās, turklāt arī visi bāri ir atdoti viņiem un nav kurp doties pasēdēt.
Vai arī kriminālā situācija pilsētā ir pasliktinājusies?
Protams, ir šī meitenes slepkavības lieta, kuras dēļ Daily Mail raksta, ka mums te ir mafija. To gan nezinu - es jau neapgrozos starp iebraucējiem, jo viņi ir jauni un mūsu intereses dažādas.
Vai protat atšķirt latviešus, lietuviešus, poļus?
Nē, atšķirības nespēju saskatīt. Taču jāatceras, ka Lielbritānijā jau vēsturiski vienmēr bijusi kārtu sistēma, kurā vienu aprindu cilvēki nerunā ar citu aprindu cilvēkiem.
Jūs vainojat ES tajā, kas noticis pēdējos gados?
Ja notiktu pēc mana prāta, mums vispār nebūtu nekā kopīga ar Eiropu. Tas Lielbritānijai nepalīdz un nekad nav palīdzējis. Šķiet, vismaz [Deivids] Kamerons mūs no tā visa cenšas dabūt ārā. Jūs neatradīsiet nevienu Konservatīvo partijas balsotāju, īpaši šajā apgabalā, kas negribētu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Mēs neesam eiropieši - mēs esam briti.
Pieļauju, ka arī imigrācija nav tas, ko vēlaties?
Jāņem vērā, ka visā valstī šādas situācijas nav - tikai te un Bostonā. Citur galvenokārt iebrauc indieši un pakistānieši, bet jūs viņus nepiespiedīsiet nākt strādāt uz laukiem - viņi stāv tam pāri. Nezinu, cik te austrumeiropiešu, bet tas, ko esmu skaitījusi, bija slepkavības - pirmajā gadā, kad viņi ieradās, notika astoņas. Tik daudz nebija bijušas visu manu 78 dzīves gadu laikā. Tāpat uz iebraucēju rēķina palielinājies pašnāvību skaits. Tas viss jāizmeklē mūsu policijai un jātiesā mūsu tiesām. Tas man nepatīk.
Kā skatāties nākotnē?
Viņi jau nekur neaizbrauks. Nezinu, cik ilgi tā būs, bet cilvēki vairs neiet vakaros ārpus mājas, vairs uz ielas nedzird angļu valodu tik daudz, kā tas bija agrāk. Kad biju bērns, cauri parkam devos uz pilsētas centru, bet tagad šī vieta ir kā izmirusi. Cilvēki gan problēmas risina citādi - visiem ir mašīnas, ar kurām ātri var nokļūt citās pilsētās.