Tomēr aktuāls ir jautājums, vai Krievijas rīcībai izrādītās simpātijas palīdzēs iegūt labākus rezultātus EP vēlēšanās vai arī tieši pretēji - atgrūdīs vēlētājus.
ES solījusi nepiepildāmo
Radikāļi Ukrainas notikumos steidz vainot Briseli, sakot, ka tā gājusi par tālu un provocējusi saspīlējumu attiecībās ar Krieviju. Lai gan ES nosodījusi referendumu Krimā un tai sekojošo pussalas aneksiju Krievijas sastāvā, ne visi šādai notikumu interpretācijai piekrīt.
Visnaskāk Krievijas rīcību aizstāvējis Austrijas galēji labējās Brīvības partijas vadītājs Heincs Kristiāns Štrahe, paziņojot, ka Eiropai un ASV vajadzētu respektēt Krimas referenduma rezultātus. H. K. Štrahe licis noprast, ka Maskavas rīcība nav vērtējama kā neleģitīma, kā arī piebildis, ka agrāk Vīnē saticis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš licies «ļoti korekts un interesants valstsvīrs», Brīvības partijas līderi citēja ziņu aģentūra Reuters.
Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti vēsta, ka viņa vadītā Brīvības partija Austrijā EP vēlēšanās varētu ierindoties pirmajā vietā.
Arī Nīderlandes eiroskeptiskajai Brīvības partijai prognozē uzvaru vēlēšanās, un komentārus par Briseles vainu Ukrainas krīzē nav taupījis arī galēji labējās partijas līderis Gērts Vilderss, kurš pazīstams ar daudziem skandaloziem izteikumiem. Viņš gan nesteidzās aizstāvēt Krimas aneksiju un norādīja, ka Krievijai «jānovāc rokas no Ukrainas teritorijas», tomēr pie situācijas saspīlējuma, viņaprāt, esot vainojama tieši Brisele, kas, piedāvājot Ukrainai noslēgt asociācijas līgumu ar ES, «pielējusi eļļu ugunij».
Līdzīgi izteikusies arī Francijas galēji labējās partijas Nacionālā fronte (NF) vadītāja Marina Lepena, uzsverot, ka ES sasolījusi Ukrainai nepiepildāmas lietas - pievienošanos blokam. Pēc M. Lepenas domām, piedāvājums bijušajai padomju valstij pievienoties ES esot tas pats, kas vicināt sarkanu lupatu buļļa, šajā gadījumā Krievijas, priekšā.
ES rokas «asinīs»
Briseli vainot Ukrainas notikumos nekavējās arī eiroskeptiķi no partijas Alternatīva Vācijai, Itālijas Pieczvaigžņu kustības un Grieķijas galēji kreisās partijas Syriza, kas nosodījusi ES atbalstu Ukrainas pagaidu valdībai. Syriza, kurai pirms EP vēlēšanām Grieķijā ir lielākais atbalstītāju skaits, apsūdz ES «demokrātijas gāšanā» un «fašistu atbalstīšanā», ar to domājot jauno Ukrainas varu. Līdzīgi izteikusies arī Vācijas Kreisā partija, tās parlamenta frakcijas vadītājs Gregors Gīzi uzsvēris, ka ES politiskā un finanšu palīdzība valdībai, kas «nav demokrātiski vēlēta un iekļauj fašistus», ir pilnībā nepieņemama.
Asas diskusijas Lielbritānijā izsaucis Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līdera Naidžela Feredža apgalvojums, ka ES «rokas ir mērktas asinīs», jo tā izprovocējusi Krieviju. N. Feredža izteikumus Eiropas nākotnes tematikai veltītās debatēs, kurās viņš aicināja «kaunā noliekt galvu», nekavējoties nosodīja Lielbritānijas valdība.
Lielbritānijas vicepremjers Niks Klegs, kurš debatēs tikās ar N. Feredžu, UKIP līdera apvainojumus Eiropai nosauca par «perversiem». Intervijā LBC radio N. Klegs sacīja: «Manuprāt, tas parāda to, cik ekstrēmi šādi cilvēki kā N. Feredžs var kļūt tad, kad viņus tik ļoti saēd naids pret ES, ka tie nostājas V. Putina pusē.»
Eksperti eiroskeptiķiem prognozē ievērojamus panākumus EP vēlēšanās. Daži analītiķi pieļauj, ka EP izšķiroša nozīme būs debatēm par Ukrainu, tomēr parasti ārpolitikas jautājumi vēlēšanās negūst zīmīgu ietekmi. Taču EP vēlēšanās gaidāma zema vēlētāju aktivitāte, kas bieži nāk par labu radikālākajām partijām.