«Nav šaubu, ka pirmās Eiropas spēles Baku būs augstākās nozīmes notikums starptautiskā sporta kalendārā 2015. gadā,» 17 dienu ilgo sporta forumu piesaka Eiropas Olimpiskās komitejas (EOK) prezidents Patriks Hikejs. Un jau pēc šāda paziņojuma uzreiz gribas iestarpināt, ka šaubas tomēr ir. Un - lielas.
Diezgan uzskatāms rādītājs ir tas, ka viens no Latvijas delegācijā iekļautajiem cīkstoņiem Alberts Jurčenko nolēmis ignorēt Baku spēles par labu... Eiropas junioru (!) čempionātam, kas no 23. līdz 28. jūnijam notiks Turcijā. Un runa taču ir par cīņu - sporta veidu, kas Azerbaidžānā ir sevišķi populārs. Ne velti Baku tiks sadalīti medaļu komplekti vairākos cīņas sporta veidos, kuru nav olimpisko spēļu programmā.
Latvija šajās Eiropas spēlēs nepiedalīsies vieglatlētikas sacensībās, jo to laikā tiks aizvadītas Eiropas komandu čempionāta zemākās līgas cīņas ar 14 valstu līdzdalību, tāpēc piedalīties varēs tikai to valstu sportisti, kuru vidū Latvijas nav. Savukārt peldēšanā ir ierobežots vecuma limits, un sacensības var saukt par Eiropas jauniešu čempionātu. Basketbola vietā tiks aizvadīts strītbola turnīrs, bet sporta karaļa futbola vietā Baku tiks spēlēts pludmales futbols. «Toties spēcīgākie sportisti solās būt brīvajā cīņā, džudo, BMX un šosejas riteņbraukšanā,» sacīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.
Skaidrs, ka pagaidām sporta veidu kalendārs vēl nav īsti gatavs pielāgoties pirmajām Eiropas spēlēm, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas mazina augstākās klases sportistu skaitu šajā forumā. Ar retiem izņēmumiem (pārsvarā cīņas sporta veidos) uz Baku dosies sportisti, kuriem konkrētajā laika posmā nav paredzētas augstas raudzes sacensības.
Pirmo Eiropas spēļu lielākais bonuss, iespējams, ir 11 sporta veidi, kuros varēs nopelnīt kvalifikācijas punktus Rio olimpiskajām spēlēm 2016. gadā. Tie ir: loka šaušana, vieglatlētika, bokss, riteņbraukšana, šaušana, peldēšana, galda teniss, taekvando, triatlons, volejbols, cīņa. Tiesa, arī tur ir atkāpes. Piemēram, BMX riteņbraukšanā iespējams nopelnīt tikpat kvalifikācijas punktu kā vienā Eiropas kausa posmā, tāpēc divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs uz Baku nolēma nedoties, jo iespējamais ieguvums nav tik liels.
Galvenās Latvijas delegācijas cerības, protams, tiek saistītas ar cīkstoni Anastasiju Grigorjevu. Divkārtējā Eiropas čempione savu pirmo kontinenta zelta godalgu izcīnīja tieši Baku 2010. gadā, un daugavpiliete ir viena no favorītēm arī šoreiz. «Izšaut» var arī kāds no Latvijas pašlaik labākajiem šosejas riteņbraucējiem: Gatis Smukulis, Aleksejs Saramotins un labā sportiskajā formā esošais Toms Skujiņš. Reālas iespējas mājup pārvest kādu medaļu varētu būt arī mūsu vingrotājiem, kuri regulāri iekļūst Pasaules izaicinājuma kausa posmu finālsacensībās, ik pa laikam izcīnot arī kādu godalgu. Vingrošanā Latviju pārstāvēs Valērija Grišāne, Diāna Jerofejeva, Alīna Circene, Sergejs Pozņakovs, Vitālijs Kardašovs un Dmitrijs Trefilovs. Veiksmes gadījumā uz goda pjedestāla kāpt varētu arī smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs, kurš maija sākumā Eiropas čempionātā ieguva 5. vietu.
«Par spēļu nākotni varēs spriest pēc kāda laika. Zināms, ka nākamās spēles notiks Nīderlandē. Pagaidām arī neplāno Eiropas ziemas spēles. Mums ir jāpagaida šo spēļu noslēgums, un tad tās tiks izvērtētas,» pirms došanās uz Baku Tikmers atzina, ka Eiropas spēļu potenciāls tuvākā un tālākā nākotnē vēl ir miglā tīts.
Jau tagad ir zināms, ka nākamās Eiropas spēles, visticamāk, 2019. gadā tiks rīkotas Nīderlandē. Atšķirībā no olimpisko spēļu norises vietas izraudzīšanas Eiropas spēļu rīkotājvalsts noteikšana nenorisinās ar sarežģītu kandidēšanas procesu. Lai taupītu potenciālo rīkotājvalstu tēriņus kampaņas izveidē un lai paātrinātu izvēles procesu, EOK veic individuālus dialogus ar katru, kas nopietni apsver Eiropas spēļu rīkošanu. 2019. gada sporta forumu pie sevis gribēja uzņemt sešas kandidātes: Minska Baltkrievijā, Glāzgova Lielbritānijā, Kazaņa vai Soči Krievijā, Stambula vai Mersina Turcijā, kā arī Polija un Nīderlande, kuras vēlējās Eiropas spēles rīkot pa visu valsti, nevis kādā konkrētā pilsētā. Tātad 2019. gadā būs vēl viena būtiska atšķirība no olimpiskajām spēlēm - nekāda olimpiskā ciemata. Eiropas spēles plānotas kā augstvērtīgas sacensības par saprātīgām summām, tāpēc maksimālais budžets Nīderlandes spēļu rīkošanai noteikts 125 miljoni eiro.
EOK vēlas Nīderlandē piedāvāt plašākas un labākas vieglatlētikas sacensības nekā Baku. Vēl nav zināmi visi sporta veidi, kādi būs pārstāvēti Nīderlandē, taču jau tagad skaidrs, ka mājinieki, tāpat kā azerbaidžāņi tagad ar cīņu, vēlas iekļaut programmā pie sevis populārus sporta veidus skeitbordu un skrituļslidošanu.
Galīga vienošanās par spēļu norisi Nīderlandē gan vēl nav panākta, taču pārrunas ar pārējiem kandidātiem pagaidām ir pārtrauktas.