Labi, ka aizvakar nebija jākonsultē. Bundžu Jānis to nemaz nebūtu varējis izdarīt. Visu dienu acis migloja asaras. Prieka asaras. Emocionālais pacēlums vaiņagojās ar sirdi ārā raujošo ceremoniju Jūrmalā, kur tika cildināts Latvijas prezidentēšanas sākums Eiropas Savienībā un pašvaldībām tika dāvināti dzeltenzvaigžņu karogi. Vēl tagad, rakstot šīs rindas, roka nodreb… Iedomājieties - esam pie majestātiskā Eiropas lainera stūres, vareni slīdam pāri kalniem un lejām, upēm un ezeriem, pilsētām un laukiem. Kaimiņi māj ar lakatiņiem un labvēlīgi skauž… ak, kad mēs varēsim kā tie latvieši - vadīt visu lielo Eiropas kuģi. Skaisti. Iespaidīgi. Zvana modinātājs…
Pievakarē asaras nožuva. Varēja palasīties par lielisko Eiropas vadīšanas ceremoniju. Vadīšana notiks moderni - trijatā, kopā ar Itāliju un Luksemburgu. Pie tam Latvijas maiņa sākšoties tikai nākamā gada 1. janvārī. Tas, protams, neliedz raudāt jau tagad, it īpaši, ja iedalīti līdzekļi. Tomēr interesi radīja ārlietu ministra Rinkēviča teiktais - proti, ka Latvija kopā ar pieredzējušākajām valstīm Itāliju un Luksemburgu nu uzsāk Eiropas politikas dienaskārtības noteikšanu. Teikumā uzreiz divas interesantas lietas. Pirmā - tas jau vēl tikai tāds mācību brauciens pieredzējušu instruktoru vadībā. Teiktais nenozīmē, ka mums pašiem neļaus gandrīz neko, tikai, runājot auto braukšanas līdzībās, lēnām un uzmanīgi vadīt stūri ceļa taisnākos un mierīgākos posmos. Nebūt nē! Paskatīsim šo no mums izdevīgās puses. Ja esam mācekļi, tad mēs tieši varam droši un bez stresa darboties sarežģītās situācijās, jo par piedegušo putru atbildēs instruktori.
Otrkārt - patiesi - vai tad kādam ir kaut mazāko šaubu, ka tieši Latvija šajā laikā faktiski arī noteiks Eiropas politikas dienaskārtību? Protams, ka ne! Ievērojiet diplomātiski uzbūvēto teikumu - noteiks politikas dienaskārtību, nevis pašu politiku. Tātad īstenībā veiks tādus kā sekretāra pienākumus, rūpīgi pierakstot augstāko personu teikumus un tikpat rūpīgi, latviskā garā uzpasējot, lai viss arī tiktu pildīts bez mazākajām atkāpēm.
Katras dienas kārtības noteikšanai katru dienu tiks rīkotas īpašas sēdes, jaunā bibliotēkas ēka tiks izmantota pilnībā un ar to vēl nepietiks. Tiks sēdēts, sēdēts un sēdēts. Ir jau uzrunāti speciāli sēžamvietu masētāji iz austrumu valstīm - lai varētu bez fatālām sekām izturēt nebeidzamo sēdēšanu.
Ir risks, ka nepietiks sēdētāju. Šī iemesla dēļ tiks veidota jauna - Eiropas lietu sēdētava, piedodiet, ministrija ar visu, kas nu piedien normālām ministrijām. Protams, ka ierindas vēlētājs un populisti nebūs ar šo mierā. Tādēļ dibināšana tiks atlikta pēcvēlēšanu brīdim.
Protams, to varētu arī pieciest, ja būtu zināmi tādi konkrēti Latvijas ieguvumi. Diemžēl tiešu ieguvumu nebūšot, ja ar to saprot tūlīt ķešā bāžamus labumus. Kas būs? Būs IESPĒJAS un GODS.
Pirmajā mirklī to var uzskatīt par tādu smalku ņirgāšanos, bet nevaimanāsim priekšlaikus.
Jāsaprot, ka nu mums būs ļoti daudz goda un iespēju. Vairāk, nekā spējam patērēt. Tad kādēļ netirgot kvotas tām valstīm, kam ne kauna, ne goda? Neviens jau skaļi negrib atzīties šādos trūkumos, tādēļ tirgošana notiks pa kluso - īstenībā - vislabākais variants. Tas paģēr arī Tev, lasītāj, dot ieteikumus - kam mēs varētu izdevīgi pārdot pāri palikušo godu un neizmantotās iespējas.
Par procentiem vienosimies.