Šo rekomendāciju, ar kurām EK pievērš uzmanību katras valsts aktuālākajām ekonomiskajām un valsts pārvaldes problēmām, saturs nav liels pārsteigums dalībvalstīm, jo lielā mērā tās vērtē, cik veiksmīgi valstis īstenojušas iepriekšējā gada ieteikumus. Arī Latvijas gadījumā ieteikumi satur atsauces uz pērn uzdotajiem mājasdarbiem. 2012. gadā Latvija no EK saņēma septiņas rekomendācijas, bet šogad - par vienu mazāk, kas ir tikpat, cik Lietuvai, bet par vienu vairāk nekā Igaunijai. Kā norāda Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, prioritātes daudzās no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm šogad ir līdzīgas un galvenokārt saistītas ar ekonomiskās krīzes seku - bezdarba un nabadzības - novēršanu.
Latvijas gadījumā EK atzinīgi novērtējusi valsts sasniegto budžeta deficīta un fiskālās disciplīnas jomā, kurā Latvijas valdība ir izpildījusi visas iepriekšējā gada rekomendācijas, kritisks vērtējums sniegts valsts pasivitātei nabadzības, nevienlīdzības un bezdarba apkarošanā, savukārt par daļēji izpildītiem EK uzskata mājasdarbus enerģētikas, tieslietu un izglītības jomās.
Vairākās jomās EK ieteikumiem bijis vispārīgs raksturs, kuros Latvija vienkārši aicināta pievērsties problēmu risināšanai, tomēr ir izskanējuši arī visai tieši ieteikumi. Piemēram, nodokļu jomā EK mudina Latviju samazināt nodokļus zemu atalgotiem darba ņēmējiem un attiecīgi palielināt akcīzes, īpašuma un vides nodokļus, savukārt izglītības jomā ieteikts turpināt darbu pie augstākās izglītības reformām. EK arī norāda, ka Latvijā joprojām samērā mazattīstīti ir vides nodokļi, un to vidū dominē nodoklis degvielai. Tāpēc Latvijai nākotnē vides nodokļus ieteikts attiecināt arī, piemēram, uz citiem enerģijas avotiem, piesārņojumu un dabas resursu izmantošanu.
Savukārt lielāko kritiku Latvija saņēmusi par nepietiekami aktīvu cīņu pret nabadzību un sociālo nevienlīdzību - EK pievērš uzmanību, ka kopumā 2012. gadā Latvijā ir palielinājies jau tā augstais nabadzības riska rādītājs un valsts ir bijusi nepietiekami aktīva, risinot problēmas sociālās palīdzības sistēmā. Tieši otrādi - Latvijas pieņemtais lēmums samazināt garantēto ienākumu minimumu un pārtraukt valsts budžeta līdzfinansējumu tā nodrošināšanai, visticamāk, palielinās galēju nabadzību, uzskata EK. Tāpat pievērsta uzmanība faktam, ka Latvija nav guvusi nekādus panākumus dabasgāzes tirgus liberalizācijas jomā, sasniegusi tikai pieticīgu progresu mājokļu siltināšanā un joprojām nav novērsusi nozīmīgas nepilnības tiesu sistēmā.
EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka skaidro, ka šiem ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs un, pamatojot savu viedokli, dalībvalstis var arī rīkoties atšķirīgi. «Piemēram, Latvija lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu pieņēma pretēji EK rekomendācijām, tomēr šis lēmums neatstāja nelabvēlīgas sekas uz valsts budžeta rādītājiem, tāpēc EK pret to nav iebildumu,» norāda I. Šteinbuka. Viņa vienlaikus gan piebilda - ja Latvija kļūs par eirozonas dalībvalsti, rekomendācijas kļūs daudz striktākas un saturēs gan konkrētus izpildes termiņus, gan soda sankcijas, kuras varēs piemērot par nozīmīgākiem pārkāpumiem tādās jomās kā, piemēram, budžets. Turklāt šo rekomendāciju ievērošana dalībvalstīm būtu jāuztver arī kā signāls, kuru tās raida potenciālajiem investoriem par valsts spēju nodrošināt politisko un ekonomisko stabilitāti un īstenot tai nepieciešamās reformas, uzsver EK pārstāve.