Pēc provizoriskām aplēsēm nauda Valsts kasē (VK) ienāks divu trīs nedēļu laikā. Oficiālu startu aizdevuma otras daļas saņemšanai piektdien deva EK Ekonomikas un finanšu komiteja (EFK). Tās lēmums nozīmēja, ka visas 27 ES dalībvalstis piekritušas aizdevuma izsniegšanai. Līdz naudas ieplūšanai VK vēl jāgaida, jo jāveic virkne procedūru, to vidū EK jāapstiprina aizdevuma līgums un aktualizēts sadarbības memorands.
EFK lēmums pārvilka svītru minējumiem, ka EK aizdevumu, neraugoties uz smagajiem budžeta grozījumiem un apņemšanos deficītu nākamos divus gados samazināt vēl par pusmiljardu latu ik gadu, varētu arī nepiešķirt. Intriga par ārvalstu donoru jāvārdu gan vēl saglabājas, jo oficiālu atbalstu grozījumiem un aktualizētajai ekonomikas stabilizācijas programmai nav devis otrs nozīmīgākais aizdevējs - Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Pēc neoficiālas, taču drošu SVF un valdībai tuvu avotu informācijas, šobrīd vairs neesot bažu, ka SVF varētu nedot pozitīvu slēdzienu. «Tagad jau viss ir kārtībā. Ir procedūras lietas un pārliecības gūšana, ka Latvija turpmāk būs profesionāla, varoša un tikpat gludi griezīs vēl 500 miljonus divas reizes,» atzina viens no avotiem. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) atturējās komentēt SVF kavēšanos. Vien uzsvēra, ka valdībai ir ļoti svarīgi saņemt SVF atbalstu, lai arī lielāko finanšu palīdzību nodrošina EK. SVF aizdevuma daļa esot nozīmīga, turklāt tā viedokli ļoti augstu vērtē starptautiskajā vidē.
Valsts maksātspēja šobrīd nav apdraudēta. Pēc Dienas VK noskaidrotā, līdz EK kredīta saņemšanai naudas nepieciešamo maksājumu izpildei pietiks. VK rīcībā esot ap 400 miljoni latu. Vidēji mēnesī valsts uzturēšanas izdevumi ir virs 350 miljoniem latu. Atalgojumiem, pensijām un pabalstiem tiek tērēts visvairāk, piemēram, maijā - 160 miljoni latu.