Kāpēc cenas Latvijā nekrīt straujāk? Ekonomisti to skaidro ar vairākiem faktoriem, tostarp netiešo nodokļu kāpumu, nepietiekamu konkurenci iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu sniedzēju vidū u.c. Par deflācijas nākotni ekonomistu domas dalās - vieni uzskata, ka cenu kritums ilgs īsāku laika posmu, nekā iepriekš prognozēts, kamēr Latvijas Bankā (LB) sagaida deflācijas beigas nākamā gada nogalē.
Dārgi pakalpojumi
Ja inflācija parasti ir augšupejošas ekonomikas pavadone, tad ar deflāciju ir pretēji. Latvijas ekonomikas lejupslīde sākās 2008. gadā, bet cenas pakāpeniski sāka sarukt 2009. gadā. Gada deflācija pirmo reizi fiksēta pērn oktobrī, kad cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, bija par 0,9% zemākas. Nedaudz lielākā apmērā deflācija Latvijā vērojama pārējos sešus mēnešus, vislielāko cenu kritumu gada griezumā piedzīvojot februārī - 4,2.
Kā Dienai norāda LB ekonomikas eksperte Krista Kalnbērziņa, salīdzinot šā gada aprīli ar šo mēnesi pērn, cenas Latvijā nav sarukušas 30% preču un pakalpojumu. Tostarp izglītībai, alkoholam, medicīnas produktiem, tabakai un degvielai. Savukārt visbūtiskākais cenu kritums - par vairāk nekā 10% - bija friziera, mājokļa uzturēšanas pakalpojumiem, par 5-10% mazinājušās apģērbu, apavu, mēbeļu cenas. Mērenāk - mazāk par 5% - kritušas pārtikas cenas.
Pēc veikalu tīkla Maxima preses sekretāra Ivara Andiņa Dienai teiktā, viskrasāk cenas pārtikai saruka pērn, kad piemēram, piena produktu cenas tīklā samazinājās par 23%. Gadumijā cenu lejupslīde, pēc I. Andiņa teiktā, apstājās. Pārtikas cenas pēc krituma stabilizējušās arī Rimi veikalu ķēdē, sacīja ķēdes pārstāve Zane Eniņa. SEB bankas padomnieks Andris Vilks un arī Swedbank vecākā ekonomiste Lijas Strašuna vienprātīgi secina, ka pārtikas cenas vairāk vai mazāk ir piezemējušās un, ja mainīsies, tad sezonālu faktoru ietekmē. «Galvenokārt ir jārunā par iepriekš uzpūstajām dažādu pakalpojumu cenām, kaut vai izglītības, veselības, atsevišķu komercpakalpojumi un individuālie pakalpojumi, cenas zālēm. Tur ne visur cenas ir kritušas atbilstoši un ir palikušas visai augstas neadekvāti kvalitātei un pirktspējai,» vērtē SEB bankas pārstāvis. Pēc Swedbank ekonomistes domām, vēl vajadzētu kristies cenām atpūtai un kultūrai, sakariem, arī apģērbam, apaviem, mājokļa iekārtojuma un arī transporta pakalpojumiem.
Vairāki faktori
Vaicāti, ka kāpēc cenas Latvijā rūk tik gausi, ekonomisti to skaidro ar vairākiem faktoriem. Tostarp ar zemo konkurenci patērētājiem būtisku pakalpojumu, piemēram, transporta, siltumapgādes u.c. sniedzēju vidū, netiešo nodokļu - akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa - likmju celšanu. «Izslēdzot nodokļu ietekmi, cenu līmenis šobrīd būtu bijis par 7-8% zemāks,» saka LB eksperte. Savukārt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis norāda: lai cenas kristu straujāk, būtiskāk jāsarūk treknajos gados uzblīdušajiem ienākumiem. Reālā alga Latvijā pērn saruka par aptuveni 5%, vairāk valsts sektorā, mazāk - privātajā. Cilvēku kopējo ienākumu kritums gan bija būtiskāks, jo daudzviet vairs netiek maksātas prēmijas u. c., piebilda A. Vilks, piebilstot, ka darba samaksas fonds valstī gada laikā ir sarucis par 30%. Taču, no otras puses, pieaug arī aplokšņu algas, nelegālā nodarbinātība, kā dēļ patiesā cilvēku ienākumu un nodarbinātības aina Latvijā varētu būt labāka, nekā rāda statistika. «Ja reiz algu fonds ir tik strauji krities, tad pirktspējas kritumam bija jābūt vēl lielākam ar turpinošos cenu kritumu. Tomēr gan cenu indeksa virzība, gan arvien mazāks kritums mazumtirdzniecībā liecina, ka tomēr naudas aprite un patēriņš notiek pietiekošā apjomā, kas nespiež cenas vēl vairāk uz leju,» tā A. Vilks. Vēl vaina, viņaprāt, ir apstāklī, ka Latvija ir mazs tirgus, kur cenas parasti tik būtiski nekrītas, kā tas notiktu lielākā valstī. «Mazs tirgus nevar masveidā preces iepirkt lēti. Tāpēc brīnāmies, kā Lidl [Vācijas ķēdē] cenas var būt tik zemas.» Pēc L. Strašunas domām, cenas negribīgi slīd lejup, jo uzņēmumi nevēlas daudz samazināt savus uzcenojumus. Arī eiro vājums un dolāra stiprums nerunā par labu cenu kritumam, jo imports, par ko norēķinās dolāros, tostarp arī energoresursi, kļūst dārgāks. Tas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas turpmāk noteiks deflācijas apmēru. Ekonomisti jau ir noīsinājuši gaidāmo deflācijas mūžu, ņemot vērā martā un aprīlī vērojamo nelielo cenu kāpumu pret iepriekšējo mēnesi. Tas, pēc A. Vilka un L. Strašunas, nenozīmē deflācijas beigas, taču signalizē, ka cenas Latvijā saruks īsāku laika posmu, nekā iepriekš prognozētajā nākamā gada pirmajā pusē.