To Dienai atzīst Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls. Tikai vasarā būšot skaidra aina, kur iedzīvotāji digitālās televīzijas signālu var uztvert un kur vēl ir problēmas. Lattelecom norāda - pagaidām uzņēmumā sūdzējušies 1200 no 90 000 iedzīvotāju, kas lieto virszemes televīziju, ko uzņēmuma valdes priekšsēdis Juris Gulbis ceturtdien nosauca par atbilstošu «normālam procesam».
Lai arī Lattelecom uzsver, ka digitālās televīzijas uztveršana «notiek praktiski identiski kā analogās apraides gadījumā», un noliedz, ka ciparu televīziju var uztvert antenas ar mastiem 10-15 metru augstumā, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL) ceturtdien informēja, ka saņēmusi iedzīvotāju sūdzības, ka viņi vairs neredzot sabiedrisko televīziju, lai gan pieslēguši dekoderus. J. Gulbis norāda, ka tās ir individuālas problēmas - varbūt jāpagriež antena, atsevišķos gadījumos tā jāmaina.
Taču I. Muuls stāsta, ka ciparu apraides frekvences ir augstākas nekā analogās apraides, grūtāk apliecas ap šķēršļiem, savukārt atļautā raidītāju jauda ciparu apraidē ir krietni mazāka nekā analogajā apraidē. Tāpēc daudzos gadījumos cilvēkiem tomēr nākas pacelt antenas augstāk, piemēram, Kurzemē esot gadījums, kur minimālais antenas augstums ir 16 metri, stāsta I. Muuls.
Raidītāju zemās atļautās jaudas dēļ iedzīvotājiem, kuri dzīvo vairāk nekā 70 kilometru attālumā no raidītāja, varot rasties problēmas uztvert signālu. Tāpēc bija jāuzstāda papildraidītāji, kas nav izdarīts. Viens no iemesliem, kāpēc atšķirībā no Latvijas citās Eiropas valstīs ir tik garš pārejas periods uz pilnīgu digitālo apraidi, ir saistīts tieši ar papildraidītāju uzstādīšanu, skaidro I. Muuls.