Vaino Vašingtonu
Krievijas Drošības padomes (konsultatīva institūcija Krievijas prezidenta paspārnē) vadītājs Nikolajs Patruševs šonedēļ apsūdzēja Savienotās Valstis plānos gāzt V. Putinu. Viņš apgalvoja, ka ASV, maskējoties aiz vēlmes nostiprināt pilsonisko sabiedrību, finansē Krievijas politisko opozīciju. Amerikāņi līdzīgi rīkojušies arī atsevišķās postpadomju un arābu valstīs, kurās pēdējos gados notikušas krāsu revolūcijas.
Viņaprāt, Vašingtona izmantojot sankcijas, ko rietumvalstis ieviesušas saistībā ar Maskavas lomu Austrumukrainas militārajā konfliktā, lai Krievijā izraisītu ekonomiskas ciešanas un neapmierinātību. «Ir skaidrs, ka Baltais nams vēlas strauju dzīves līmeņa pasliktināšanos un masu protestus Krievijā,» paziņoja bijušais Federālā drošības dienesta priekšnieks.
ASV amatpersonas noraidījušas Kremļa aizdomas par plāniem gāzt V. Putinu. Baltā nama runasvīrs Džošs Ērnests N. Patruševa apgalvojumus nodēvējis par «cietsirdīgiem un nepatiesiem». ASV vēstniecības Maskavā preses sekretārs Vils Stīvenss ziņu aģentūrai Bloomberg paskaidrojis, ka sankciju pret Krieviju mērķis ir valsts politikas, nevis valdības maiņa.
Krievijas vadība uzskata, ka Ukrainas tā dēvētā oranžā revolūcija 2004. gadā un pērn notikušie maidana protesti, kā arī 2004. gadā Gruzijā notikusī rožu revolūcija, pēc kurām šajās valstīs pie varas nāca rietumnieciski orientētas valdības, notikušas ar ASV atbalstu.
Pērn novembrī V. Putins paziņoja, ka ir nepieciešams darīt visu iespējamo, lai novērstu krāsu revolūcijas Krievijā, jo tām esot traģiskas sekas. Decembrī izsludinātajā Krievijas militārajā doktrīnā krāsu revolūcijas minētas kā viens no galvenajiem draudiem valsts drošībai.
Vašingtonas saistību ar krāsu revolūcijām šonedēļ noliedza ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. «Prezidents Putins ļoti nepareizi interpretē to, ko ASV dara un centās darīt,» viņš sacīja Ženēvā pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. «Mēs neesam iesaistīti «vairākās krāsu revolūcijās», kā viņš apgalvo.»
Izvērtēšot draudus
N. Patruševs ir pārliecināts, ka Krievija spēj pretoties spiedienam, pateicoties «desmitgadēm ilgai pieredzei, apkarojot krāsu revolūcijas». Krievijas pieredze cīņā ar «pretvalstiskām darbībām» varot noderēt arī Tuvo Austrumu valstīm, paziņoja N. Patruševs, kam paredzētas vizītes Ēģiptē un Apvienotajos Arābu Emirātos.
Laikraksts Kommersant ziņo, ka Krievijas Drošības padomes pakļautībā darbosies pētnieku grupa, kurai jāizstrādā pretpasākumus iespējamām krāsu revolūcijām. Eksperti izvērtēšot un izteikšot prognozes par ārējiem un iekšējiem draudiem, kas varot iespaidot Krievijas sociālekonomisko attīstību un nacionālo drošību.
Viens no piesaistītajiem ekspertiem, bijušais specdienestu darbinieks Andrejs Manoilo, izdevumam sacījis, ka Krievijā aug ārēji organizēta valsts apvērsuma risks. Opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova noslepkavošana, Rietumu sankcijas un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās varētu veicināt «vadāma agresīva politiskā pūļa veidošanos». «Ikviena krāsu revolūcija slēpjas aiz stihiskas tautas gribas paušanas, bet patiesībā tā ir no ārpuses iepriekšplānotu darbību ķēde,» teica A. Manoilo.
Viņaprāt, specdienestiem jānovērš protesta aktivitātes internetā un «ar kvalitatīvu informācijas un ideoloģisko darbību jāliek šķēršļi tam, ka sabiedrībā veidojas revolucionāri romantisks stereotips, kurš ļauj protesta akcijām piesaistīt lielu skaitu gadījuma cilvēku».
Izrādot opozīciju pērn Kijevā notikušajiem protestiem, janvārī ar Kremļa svētību izveidota «sabiedriska kustība» Antimaidans, kuras misija esot nepieļaut Rietumu inspirētu krāsu revolūciju Krievijā.