Vai eiro ir brīnumlīdzeklis, kas šogad pēkšņi sācis vai vēl tikai sāks paaugstināt mūsu eksportspēju? Nē. Gan tagad, gan turpmāk eksportspēja ir mūsu - uzņēmēju - rokās. Tikai mūsu ražoto produktu kvalitāte un konkurētspēja nosaka eksportspēju patlaban un veidos turpmāk eksporta virzību un attīstību. Pēc ES statistikas pārvaldes Eurostat datiem, pirmajā gadā pēc eiro ieviešanas eksporta apjoms Igaunijā pieauga par 38%, kas bija otrs straujākais bloka valstu vidū un procentuāli lielākais Baltijas valstīs. Latvijā togad eksporta kāpums bija 31%, savukārt Lietuvā - 29%. Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's prognozē, ka eiro Latvijai atnesīšot jaunu laikmetu, savukārt mūsu valsts galvas cer, ka vienotās valūtas ieviešana palielinās tiešās ārvalstu investīcijas un novedīs pie eksporta apjoma pieauguma. Latvijas Bankas aplēses par eksportu gan ir diezgan pieticīgas. Tās liecina, ka 2020. gadā - tātad sešu gadu griezumā - eksports varētu būt par 5% lielāks nekā tad, ja eiro netiktu ieviests.
Makroekonomiskā skatījumā neapšaubāmi ir ieguvumi. Līdz ar vienotās Eiropas valūtas ieviešanu pieaug valsts spēja lētāk aizņemties naudu, tātad pieejami lētāki finanšu resursi. Citu valstu pieredze liecina, ka līdz ar eiro ieviešanu pieaug ārvalstu investoru aktivitāte un kopumā palielinās pārējās pasaules uzticamības līmenis Latvijas biznesam. Tas nav mazsvarīgi - ar šo pielikts punkts spekulācijām par lata reālo vērtību un ar to saistītajiem reālajiem riskiem.
Tomēr, manuprāt, eksporta kontekstā eiro ieviešanas ietekme ir pārvērtēta. Ja ir konkurētspējīga prece un cena, kā arī ir izpratne par starptautiskajiem tirgiem - valūta nav nozīmīgs rādītājs, lai eksports augtu. Daudz svarīgāk ir sekot līdzi pasaules tendencēm, meklēt jaunus tirgus, strādāt pie jaunu produktu un ražošanas līniju ieviešanas. Milzīgs un patlaban Latvijai joprojām neapgūts tirgus ir Āzija, tajā skaitā arābu valstis. Tipiski, ka piena produktu segmentā uzņēmumi uz šiem reģioniem neveic darījumus tieši, bet gan ar Rietumeiropas tirdzniecības - aģentu kompāniju starpniecību, kuras specializējušās darbojoties tieši šajos tirgos.
Mēs, Latvijas piens, sākām ražošanu savā jaunuzceltajā rūpnīcā pirms nedaudz vairāk nekā gada. Pašreiz pārstrādājam aptuveni sešus tūkstošus tonnu piena mēnesī, un eksports veido lielāko uzņēmuma tirdzniecības apjoma daļu. Mūsu lielākie eksporta tirgi ir Vācija, Lielbritānija, Čehija. Raugāmies Āzijas virzienā. Iespējams, pēc pāris gadiem tieši tur būs mūsu galvenais mērķa tirgus. Siera eksporta apjomus šogad plānojam dubultot. Vai eiro tam būs palīdzējis? Nez vai. Jo eiro nav panaceja, tas ir praktisks rīks, kas atvieglo mūsu ikdienu, ietaupa laiku un līdzekļus. Viss pārējais jāpaveic pašiem.
*SIA Latvijas piens valdes priekšsēdētājs