Klausuli paceļ Ieva un laipni atbild uz jautājumiem par piedāvājumu. Līgums jāslēdz uz diviem gadiem, un abonēšanas maksa ir fiksēta. Baltcom izceļ, ka šāds piedāvājums, kad viens uzņēmums piedāvā reizē gan elektroenerģiju mājsaimniecībām, gan telekomunikācijas pakalpojumus, ir Eiropas mēroga inovatīva ideja.
Baltcom valdes loceklis Gints Kiršteins Dienai atzīst, ka šāds pakalpojumu apvienojums pasaules mērogā tiek uzskatīts par perspektīvu, ka klientam tas ir ērti, jo pie viena piegādātāja var iegādāties gan elektroniskos sakarus, gan elektroenerģiju. Līdz oktobra sākumam uzņēmums noslēdza aptuveni 50 līgumu par elektroenerģijas piegādi. Par jauno pakalpojumu interesējušies jau vairāk nekā tūkstoš cilvēku, apgalvo uzņēmumā.
To, ka tirgū ienāks tādi pakalpojumu sniedzēji, kas ar elektroenerģijas tirdzniecību iepriekš nav nodarbojušies, nenoliedz Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Daiga Grūbe. Riska, ka no tā ciestu klients, neesot. «Ja tomēr rodas problēmas, var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, arī Sadales tīkli ir gatavi palīdzēt,» saka D. Grūbe. Ministrija prognozē, ka piedāvājumi būs dažādi - gan ar mainīgu, gan ar fiksētu cenu. «Mēs aicinām mājsaimniecības izvēlēties tādus piedāvājumus, kur tirgotāji vismaz uz pusgadu piedāvā izlīdzināto cenu, lai ir zināma stabilitāte,» teic D. Grūbe.
Vēl pirms aprīļa
Pilnīga mājsaimniecību tirgus liberalizācija paredzēta no nākamā gada aprīļa. Tā paredz, ka jebkurai mājsaimniecībai būs pienākums izvēlēties sev tīkamāko elektroenerģijas tirgotāju. Tiem, kas to neizdarīs, elektrība atslēgta netiks, to nodrošinās elektroenerģijas ražotājs un tirgotājs Latvenergo pēc pēdējās garantētās cenas. Arī tagad mājsaimniecībām nav liegts izvēlēties citu tirgotāju, šādu iespēju izmantojušas aptuveni 3000 mājsaimniecību, no aprīļa paredzēts, ka šis skaitlis pieaugs līdz 800 000.
Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora Sadales tīkls pārstāve Ilze Rubene norāda, ka līdz vakardienai sistēmas lietošanas līgumus ar operatoru bija noslēguši 17 elektroenerģijas tirgotāji. Viņa gan atteicās komentēt, kā šis skaitlis turpmākajos mēnešos varētu pieaugt. «Elektroenerģijas tirgotāji var pieteikties jebkurā laikā. Sadales tīkli tehnoloģiski ir sagatavojušies tam, lai ikviens licencēts uzņēmums varētu vienkārši, ērti un ātri nodrošināt elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām. Arī jauniem uzņēmumiem, kam nav pieejamas lielas investīcijas, nav nekādu šķēršļu ienākšanai tirgū,» skaidro I. Rubene.
Konkurence pieaugs
Elektrības tirgotāja Latvenergo pārstāve Ivita Bidere Dienai norāda, ka konkurence pieaugs, taču uzņēmums par savām pozīcijām ir pārliecināts. «Konkurences palielināšanos mēs uzskatām par normālu parādību un rēķināmies, ka zināmu tirgus pozīciju zaudēsim, taču arī šajos apstākļos brīvā tirgū esam klientu izvēlē vadošie. Mūsu tirgus ir visa Baltija, un līdz šim Latvenergo ir ne tikai atguvis, bet arī kompensējis Igaunijas un Lietuvas tirgos zaudēto - kopš tirgus atvēršanas Igaunijā esam desmitkāršojuši klientu skaitu un esam vadošie Baltijā ar 34% tirgus daļu,» lepojas I. Bidere. Mājsaimniecībām izvēle būs vienkāršs solis, jo tirgotāji būs ieinteresēti saprotami izskaidrot tirgus noteikumus, lai klients spētu izvēlēties sev izdevīgāko. «Tirgotāju sekmes ir atkarīgas no pašu gatavības un ieinteresētības sava pakalpojuma popularizēšanā,» norāda I. Bidere un aicina iedzīvotājus lietderīgi izmantot laiku, kamēr visi tirgotāji vēl nav nākuši klajā ar saviem piedāvājumiem, iepazīstoties ar tirgus uzbūvi, lasot EM un Sadales tīklu sagatavoto informāciju.
Enefit nepiedalīsies
Kamēr mājsaimniecību tirgus liberalizācijā iesaistās jauni spēlētāji, ne visi jau esošie ar situāciju ir apmierināti. Nupat uzņēmums Enefit paziņojis, ka šajā tirgū nepiedalīsies, turpmāk tas fokusēsies tikai uz biznesa segmenta klientiem. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka starpvalstu pārvades izmaksas uz Latvijas un Igaunijas robežas ir nekontrolējamas, un vienlaikus EM izvirzījusi nesamērīgas prasības tirgotājiem, kuri vēlētos darboties mājsaimniecību tirgū. No tirgotājiem tiek prasītas nelietderīgas investīcijas, kuras vēlāk nāktos segt patērētājiem. Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers norāda, ka nespēja rast risinājumu, kā fiksēt izmaksas starpvalstu elektroenerģijas pārvadei, «nopietni apdraud atvērtā tirgus attīstības perspektīvas visā reģionā un Latvijas mājsaimniecību tirgus aktivizēšanas izdošanos». Viņš uzsver, ka ar šādiem pārrobežu pārvades cenu riskiem ir zaudēta stabila pieeja Igaunijas un Skandināvijas energoresursiem.
«Tādējādi tiek uzturētas paaugstinātas elektroenerģijas cenas un kropļota konkurence tirgū,» teic J. Bethers.