Tajā uz palikšanu ienākusi konkurence - starp valstīm, enerģijas veidiem, ražotājiem, piegādātājiem. Igauņu Eesti Energia konkurencei gatavojas, veicot vērienīgus ieguldījumus ne vien pašmāju ražotnēs, bet arī uzpērkot degslānekļa atradnes ASV un Jordānijā.
Plāno ražot dīzeļdegvielu
Pasaulē lielākā degslānekļa elektrostacija atrodas pie Narvas Igaunijā, pārdesmit kilometru attālumā no robežas ar Krieviju. Degslāneklis šeit atrodams visai plašā apgabalā. Krievijas pusē tā pārstrāde apsīkusi, bet igauņiem izdevies ražotni no metāllūžņu statusa deviņdesmito gadu sākumā pārvērst par valsts enerģētikas motoru, kas patlaban sedz 90% no valstij nepieciešamā elektroenerģijas patēriņa. Papildus elektrībai igauņi no degslānekļa pamanījušies iegūt arī naftas produktus, ko pašreiz izmanto siltuma ražošanā (ar mazutu darbināmās katlumājās), kā piemaisījumu kuģu degvielai un ceļu būvē, Dienai stāsta degslānekļa eļļas ražotnes administratīvais direktors Nikolajs Golubevs. Valstij piederošā Eesti Energia plānos ietilpst būtiski palielināt naftas produktu ieguvi, izveidot pašiem savu naftas pārstrādes rūpnīcu, kurā no degslānekļa iegūtā eļļa pārtaptu, piemēram, dīzeļdegvielā.
Apkārt Narvas elektrostacijai, kas sastāv no divām ražotnēm, veidojas milzīgi izdegušā degslānekļa pelnu kalni (enerģijas ražošanā aptuveni puse no slānekļa pārvēršas pelnos). Uz viena no tiem Eesti Energia sākusi būvēt vēja enerģijas parku - 17 turbīnu kopējā jauda būs 39 megavati.
Unikāla tehnoloģija
«Mums ir kaut kas pasaules mērogā unikāls - tehnoloģija un ražotne, kā no degslānekļa iegūt elektrību un sintētiskos naftas produktus,» intervijā Dienai saka Eesti Energia ģenerāldirektors Sandors Līve. Viņš uzsver, ka uzņēmuma stratēģija ir būtiski mainījusies tieši pēdējo gadu laikā un tas saistīts ar enerģētikas tirgus atvēršanos, kas prasa būt daudz aktīvākiem. Viens no Eesti Energia mērķa tirgiem ir arī Latvija, kur uzņēmums sevi pozicionē kā alternatīvu izvēli Latvenergo (pašlaik tas galvenokārt attiecas uz korporatīvajiem klientiem). Gada sākumā Eesti Energia kļuva par vairākuma kapitāla daļu turētāju siltuma ražošanas uzņēmumā Valkā. Līdz 2012. gadam šeit paredzēts izveidot biomasas koģenerācijas spēkstaciju, kurā kā kurināmais varētu tikt izmantoti šķelda, zāģu skaidas, kūdra.
Lai arī igauņi sevi ar elektroenerģiju var nodrošināt pilnībā, viņus interesē nozīmīgi enerģētikas projekti, jo «esam vienā tirgū, un, ja ir kādas problēmas, piemēram, Lietuvā, to sajutīsim arī mēs,» uzsver S. Līve. Viens no šādiem projektiem ir jaunas AES būvniecība Lietuvā, kur Baltijas valstis un Polija būs stacijas akcionāri. Par Lietuvas AES projektu vēl ir daudz neskaidrību, turpretim aptuveni miljarda eiro vērts investīciju projekts Igaunijā faktiski jau sākts. Eesti Energia plāno paplašināt Narvas degslānekļa staciju ar diviem jauniem energoblokiem (plānotā jauda - 300 MW katram). Jaunajā stacijā tiks veidota arī degslānekļa eļļas ražotne. Uzņēmuma padome pagaidām vēl nav teikusi galavārdu stacijas būvei, taču S. Līve pārliecināts, ka jāvārds tiks saņemts. Kā pārliecinājās Diena, jaunā elektrostacija faktiski jau top, ir izveidots būvlaukums, sākta arī energobloku būve.
Visu izšķir šefs
«Visu izšķir mūsu uzņēmuma vadība - tie ir aktīvi, uz pārmaiņām orientēti cilvēki,» Dienai saka kāds no elektrostacijas strādniekiem, kad runājam par igauņu vērienīgajiem plāniem ASV (Jūtas štatā iegādātas degslānekļa atradnes, tiks būvēta naftas produktu ražotne) un Jordānijā (iecerēts izveidot degslānekļa spēkstaciju un eļļas ražotni). Lielākā daļa no aptuveni 1200 elektrostacijas darbiniekiem ir krievu valodā runājoši ļaudis, kuri dzīvo netālajā Narvā. Kad mums beigusies intervija ar S. Līvi, divi jauni darbinieki notver koncerna vadītāju aiz žaketes stūra, lai kopīgi nofotografētos.