Tiem, kas gaida pensiju, lai būtu morālas tiesības neattīstīties, šis ir īsākais ceļš gan uz Alcheimera slimību, gan depresiju un galu galā - uz to valstību. «Ja cilvēks saka, ka viņam vairs neko nevajag, organisms izpilda saimnieka pavēli. Ja saka, ka vajag tikai mieru, tad visizteiktāk miers izpaužas kapsētā,» norāda cigun meistars, saukts arī par Miera ārstu, un piebilst - mācīties vajag!
Uzticēties arī ķermenim
Novecošanos ietekmē vairāki faktori, tajā skaitā emocijas. Spēja tās regulēt, dzīvot tā, kā cilvēks pats vēlas, dzīves kvalitāti krietni uzlabo. Pakļaušanās depresijai - pat ne personiskajai depresijai, drīzāk sociālajiem stereotipiem, savukārt gremdē. Arī pieņēmumi, ka senioru vecumā smadzenes noteikti strādā sliktāk un locītavas ierūsē.
«Un vēl visi tie pieņēmumi par holesterīnu - lieciet taču to mierā! Pasaules literatūrā sen jau raksta - pēc 50 gadiem ar holesterīnu ļoti uzmanīgi, to nedrīkst strauji pazemināt. Ir arī mediķi, kuri uzskata, ka holesterīna norma ir mākslīgi pazemināta. Patiesībā holesterīns ir stresa seku viela - jo vairāk stresa, jo vairāk holesterīna,» uzskata I. Kudrjavcevs.
Viņš iesaka neuztvert burtiski jebkuru izziņu literatūrā pieejamo informāciju par novecošanas procesu. «Cilvēks izlasa ķīniešu medicīnas grāmatu, kas sarakstīta pirms 5000 gadu - saskaņā ar to vīrietis pēc 49 gadiem nekam vairs nav derīgs! Bet tas bija tad! Laiki mainījušies. Jā, šādās grāmatās var atrast vispārējas domas par filosofiju, Dievu, dievišķo enerģiju, bet mūsu bioloģija ir mainījusies, tā attīstās. Un tas vēl ir jautājums - vai preparāts, ko ķīniešu imperators lietoja pirms tūkstošiem gadu, tagad vairs der,» uzsver cigun meistars. Tas nenozīmē, ka patiesība atrodama tikai vienas grāmatas vai žurnāla vākos, vai kaimiņa padomos - tā ir jāmeklē visur.
Bet kur? «Ir jāpaļaujas uz savu sirdsbalsi, intuīciju, jāvērtē arī, ieklausoties savā organismā. Ja tas signalizē un viss ķermenis atbild - tas man der, man to vajag -, tad der. Es ticu intuīcijai un iesaku to katram. Intuīcija izpaužas caur ķermeni. Un ķermenim vajag uzticēties, ne tikai prātam,» aicina I. Kudrjavcevs.
Flauta, māls un deja
Viedums nav obligāta vecuma pazīme, uzskata cigun meistars: «Ja cilvēks ir - piedodiet! - muļķis, tad vecumā viņš kļūst vienkārši vecs muļķis. Tāpēc ir nemitīgi jāmācās un jāattīstās. Jāinteresējas par visu!» Uz aizbildinājumu ar frāzi «cik nu vairs palicis dzīvot» I. Kudrjavcevs atbild - cik pats ieprogrammēs, tik arī būs. Ārsta praksē nav mazums gadījumu, kad uz aicinājumu apgūt kaut vai cigun vingrošanu seniors attrauc - ko gan tas dos... Vispirms jau veselību. Pateicoties cigun vingrošanai, cilvēkam turklāt attīstās radošas īpašības, viņš sāk zīmēt, gleznot.
Bet ko sirmgalvim var dot, piemēram, flautas spēles apgūšana? «Flautas spēle saistīta ar elpošanu, un tā ir kā personiskā dziesma bez starpniekiem. Šo prasmi der iemācīties... baudījumam! Ja dzīvē nav baudījuma, nav vērts dzīvot! Baudījuma brīdī izstrādājas laimes hormoni, tie regulē visu organismu - sāk labāk strādāt sirds un asinsvadi,» norāda I. Kudrjavcevs.
Jebkuras jaunas jomas atklāšana dzīvi padara interesantāku. Tāpēc ārsts iesaka meklēt jaunus hobijus. Viens no tiem varētu būt saistīts ar pirkstu veiklības attīstīšanu. «Tāpat kā maziem bērniem, arī gados vecākiem cilvēkiem ieteicams veidot darbiņus no plastilīna, māla vai plastikas. Lai strādā smalkie muskulīši - tas attīsta smadzeņu darbību. Jā, cilvēki jau parasti atsaka - ko jūs te stāstāt par vaļaspriekiem, man pensija maza. Bet no sēdēšanas krēslā depresīvā noskaņojumā diez vai pensija palielināsies. Kad cilvēks sāk kaut ko meklēt savam piepildījumam, viņam kļūst labāk - vairs nevajag tērēt tik daudz līdzekļu medikamentiem. Un, starp citu, ja cilvēks ir laimīgs, viņam mazāk gribas ēst - stress vairs netiek kompensēts ar ēšanu, kā tas bieži vien notiek,» saka cigun ārsts.
Neļaujiet izlekt sirdij
Līdzsvarojot emocionālo pasauli, uzturot prāta spējas, arī ķermenis tik ātri nenoveco, tomēr papildus vaļaspriekiem cigun ārsts iesaka atrast arī piemērotāko kustību formu. Tās var būt dejas, bet - iespējami dažādas, nevairoties no sarežģītām un daudzveidīgām kustībām. «Katram iesaku deju improvizāciju, lai tiek iedarbināts iespējami vairāk muskuļu, lai ķermenis atbrīvojas. Lai smadzenes stimulē ķermeni. Man ir daudz pacientu, kuri ar kustību palīdzību tikuši galā ar artrītu,» pieredzē dalās I. Kudrjavcevs.
Un tomēr - kā norobežoties no apkārt bieži vien valdošā negatīvisma? «Neļaujiet sirdij lekt ārā no krūtīm!» pasmaida ārsts. «Jāmācās nereaģēt, vienkārši norobežoties - sākumā apzināti kontrolējot savu reakciju: «Es par to domāt negribu.» Uzlieciet abas rokas uz sirds un tad it kā nolieciet to malā. Ja mēs reaģēsim uz visām negatīvajām ziņām, kas notiek pasaulē - tur zemestrīce, tur plūdi, traks var palikt. Un tad sāk runāt tie, kuri sludina «pēdējos laikus». Bet «pēdējie laiki nāk» jau divus tūkstošus gadu. Nesteidzieties - kad tie pienāks, tad būs. Turklāt mums bieži vien liek pārdzīvot par lietām, kuras nemaz neeksistē. Katram no mums dzīvē ir sava funkcija, sava misija. Un sava dzīves gaita,» uzskata I. Kudrjavcevs.