«Šāds ierosinājums būtībā paredz sodīt godīgos maksātājus - parādus pārlikt uz godīgajiem maksātājiem, palielinot tarifu, lai ar to nosegtu nenomaksāto summu. Ierosinot ko tādu, tiek grauta visa sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas sistēma un panākts pilnīgi pretējs efekts - komunālo pakalpojumu lietotāji vairs nebūs motivēti norēķināties par saņemto pakalpojumu, bet pakalpojumu sniedzējiem zudīs motivācija piedzīt parādus no nemaksātājiem, jo parādus taču varēs iekļaut tarifā,» neizpratni pauda SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš un norādīja, ka šādi EM priekšlikumi ir pilnīgā pretrunā ar nepieciešamību izstrādāt kompleksu un efektīvu parādu piedziņas regulējumu.
Pārmetumus jau pēc valdības sēdes noraidīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība): «Ministru kabinets, izskatot grozījumus Civilprocesa likumā, šodien [otrdien] vienojās par vairākiem papildu veicamajiem uzdevumiem, to vidū komunālo maksājumu parādu piedziņas procesu uzlabošana un parādnieku reģistru veidošana. Savukārt SPRK savas kompetences ietvaros ir aicināts izvērtēt iespējas mainīt sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku.» Valdības sēdē I. Zariņš esot atbalstījis likuma izmaiņu būtību un nav argumentējis pret valdības lēmumu par papildu veicamajiem darbiem, lai risinātu problēmu ar komunālo pakalpojumu parādiem.
Otrdien MK izskatītie grozījumi Civillikumā paredz komunālo maksājumu parādu piedziņu pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas, lai uzlabotu to piedziņas iespējas. Pēc ilgām diskusijām un iesaistīto pušu uzklausīšanas valdība nolēma, ka grozījumu projektu EM iesniegs Saeimā, kur šis likumprojekts pašlaik ir atvērts.
Pret grozījumiem kategoriski iebilda Latvijas Komercbanku asociācija, kā arī Tieslietu ministrija, pēc kuras domām, netiktu ievērots tiesiskās paļāvības princips un būtu apdraudēts ķīlas tiesību institūts. Turklāt grozījumu pieņemšana nemotivētu komunālo pakalpojumu sniedzējus vērsties tiesā par mazākām parādu summām.