Atalgojums nemainīsies
Diena jau ziņoja, ka Latvenergo valsts kapitāla daļu turētāja Ekonomikas ministrija (EM) konkursu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatam izsludināja pēc tam, kad no šiem amatiem saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizdomām par iespējamām koruptīvām darbībām tika atcelti Kārlis Miķelsons un Aigars Meļko. Latvenergo vadītāja amatam pieteicās 19, bet valdes locekļa - 46 pretendenti. Zināms, ka konkursa pēdējā kārtā uz Latvenergo vadītāja amatu līdz ar Ā. Žīguru iekļuva arī līdzšinējais uzņēmuma vadītāja pienākumu izpildītājs Uldis Bariss un SIA Eko Baltija, a/s Latvijas zaļais punkts un Eko investors vadītājs Māris Simanovičs. Izvēle par labu Ā. Žīguram izdarīta, jo viņš ir pieredzējis vadītājs, sekmīgi strādājot Latvijas mērogā lielā enerģētikas uzņēmumā RS, žurnālistiem otrdien skaidroja konkursa komisijas vadītājs un EM valsts sekretārs Juris Pūce. Arī Ā. Žīgura demonstrētās prasmes un zināšanas atbilst tām, kas vajadzīgas Latvenergo vadītājam. Komentējot to, ka izvēlētais pretendents atbilst jau iepriekš izteiktajām prognozēm, J. Pūce noteica, ka konkursā piesaistīta profesionāla personāla atlases firma, viss noticis caurskatāmi un bez politiskās iesaistes. Ā. Žīgura bruto mēnešalga Latvenergo vadītāja amatā būs 2826 lati - tikpat, cik viņš saņem RS, ko jaunais Latvenergo valdes priekšsēdētājs vada kopš siltumapgādes uzņēmuma izveides 1996. gadā. Ā. Žīgurs Dienai noteica, ka jauni izaicinājumi bijuši galvenais iemesls, kāpēc izlēmis piedalīties konkursā. Viņš Latvenergo sāks vadīt pēc mēneša, kad beigs darbu RS.
Atbalsta iešanu biržā
Latvenergo ir lielākais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pērn pārsniedza pusmiljardu latu, bet peļņa bija teju 20 miljoni latu. Koncernā ir pieci uzņēmumi - a/s Augstsprieguma tīkls, a/s Sadales tīkls, SIA Liepājas enerģija, kā arī divi kaimiņvalstīs izveidoti uzņēmumi elektroenerģijas tirgošanai - Latvenergo Kaubandus OU un Latvenergo Prekyba UAB. Jautāts par prioritātēm Latvenergo vadībā, Ā. Žīgurs teica, ka ir jāaudzē elektroenerģijas pārdošanas apjomi, aktīvāk laužoties Lietuvas un Igaunijas tirgos. Jāturpina iesāktā TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta, lai kāpinātu ražošanas jaudas, aktīvi jāiesaistās starpsavienojumu izveidē. Arī jāuzlabo klientu apkalpošana, tajā skaitā ar jaunu pieslēgumu izveidi un bojājumu novēršanu. Jautāts, ko var gaidīt attiecībā uz elektroenerģijas tarifiem mājsaimniecībām, kas saskaņā ar EM aplēsēm nākampavasar varētu pieaugt, Ā. Žigurs noteica, ka elektrības cena Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. «Nav pamata domāt, ka kaut kas varētu uzlaboties,» teica jaunais Latvenergo šefs, norādot, ka Latvija nav «vientuļa sala» un arī to ietekmē energoresursu - gan importētās elektroenerģijas, gan dabasgāzes - cena, kas pieaug.
Vaicāts par iespēju Latvenergo akcijas kotēt biržā, ko kapitāla piesaistei investīciju projektiem apsvēra iepriekšējā uzņēmuma vadība un par ko politiķu vidū domas dalās, Ā. Žīgurs noteica, ka šo ideju atbalsta. Tad Latvenergo būtu jākļūst atvērtākai un caurspīdīgākai, kas uzņēmuma pārvaldībai nāktu par labu, uzskata Ā. Žīgurs, uzverot, ka šis ir viņa personīgais viedoklis un par šādu iespējamo soli būtu jālemj akcionāram. Patlaban Latvenergo ir iekļauts neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā, un šajā ziņā nekādas izmaiņas nav plānotas, noteica J. Pūce. Šobrīd neesot vajadzība Latvenergo piesaistīt papildu kapitālu. Ja tāda arī būtu, tad to var darīt arī citādi un valstij būtu jāizvēlas piemērotākais veids, piebilda EM valsts sekretārs.