Sestdien kļuva zināms arī pilns Saskaņas centru veidojošās partijas Saskaņa kandidātu saraksts. Saskaņa un Alfrēda Rubika vadītā Latvijas sociālistiskā partija šajās vēlēšanās startēs katra ar savu sarakstu. Jau iepriekš kandidātus EP vēlēšanām bija izraudzījusies nacionālā apvienība Visu Latvijai-TB/LNNK, kuras saraksta galvgalī ir EP deputāts Roberts Zīle un tieslietu ministre Baiba Broka, kā arī Zaļo un Zemnieku savienība, kura nolēmusi piesaistīt uzmanību ar Saeimas deputātu Andri Bērziņu un diplomāti Ivetu Šulci pirmajās vietās. Koalīcijā pārstāvētā Reformu partija šonedēļ sagaida no bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta atbildi, vai viņš ir gatavs veidot RP komandu uz Eiroparlamentu. EP vēlēšanās noskaņotas piedalīties arī partija Latvijas attīstībai un Reģionu alianse kopā ar Vidzemes partiju.
Uz visiem astoņas vietas
Eiropas Parlamentā (EP) Latvijai ir tikai astoņas vietas, kas būs jāsadala starp politiskajiem spēkiem, kas pārvarēs 5% barjeru. Vienotības saraksta pirmajā sešiniekā, kurā vēl ir Sandra Kalniete, Artis Pabriks, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere, ikviens lolo cerības tikt uz Briseli. Citās partijās iekšējā cīņa nesolās būt tik dramatiska. Saraksta veidošana daļēji ir taktikas jautājums - apzinoties ierobežoto vietu skaitu, partiju sarakstos iekļautie šo kampaņu izmantos publicitātes iegūšanai uz Saeimas vēlēšanām.
Ar to varētu skaidrot arī Saskaņas sarakstu, kurā no 16 kandidātiem 11 ir Saeimas deputāti - arī saraksta līderis Boriss Cilevičs un Andrejs Klementjevs, kurš startē trešais. Aiz viņa ir žurnālists Andrejs Mamikins. Ar otro numuru ir bijušais sociāldemokrāts Guntars Jirgensons. Jāatgādina, ka Saskaņa pretendē Eiropas Parlamentā pievienoties tieši sociāldemokrātiem. Vietai sarakstā gan nav izšķiroša nozīme, jo vēlētāji ar krustiņiem un svītrojumiem var mainīt kandidātu secību tajā. To, iespējams, apzinās Sergejs Dolgopolovs, kurš Saskaņas listē ir ar pēdējo - 16. - numuru.
Latvija - viens apgabals
Pagājušās nedēļas nogalē, kad līdz EP vēlēšanām bija palikušas tieši simts dienu, Eiropas Parlamenta informācijas birojs kopā ar Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) priekšsēdētāju Arni Cimdaru un Ingu Jaunskungu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informēja par to, ko svarīgi ielāgot balsstiesīgajiem pilsoņiem un partijām, kuras vēlas gūt pārstāvniecību EP. Tām jo būtiski ir nepārkāpt priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus, kas nosaka arī to, ka 30 dienu pirms vēlēšanām vairs nevarēs izvietot reklāmu televīzijā.
EP vēlēšanās visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals. Vēlēšanas Latvijā notiek sestdienā, 24. maijā, no pulksten septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā, bet provizoriskos rezultātus varēs uzzināt tikai svētdienas vakarā, kad būs beigušās vēlēšanas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. EP vēlēšanās varēs balsot tikai tajā iecirknī, kurā balsstiesīgais pilsonis ir reģistrēts. Tas dod iespēju vēlēšanās izmantot kā pasi, tā citu personu apliecinošu dokumentu atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kurās ir derīga tikai pase. Jau marta vidū pilsoņi saņems paziņojumu par to, kurā vēlēšanu iecirknī viņi ir aicināti balsot. Iecirkni būs iespējams mainīt, un to varēs izdarīt arī elektroniski no 15. marta līdz 29. aprīlim. EP vēlēšanās būs iespēja nobalsot arī trīs dienas iepriekš.
Taču vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs nebūs. Ārzemēs dzīvojošiem latviešiem būs iespēja balsot tikai pa pastu, piesakoties līdz 12. aprīlim Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās vai līdz 24. aprīlim Rīgā. Ja kāds ES pilsonis, kas dzīvo Latvijā, vēlēsies nobalsot EP vēlēšanās Latvijā, viņam būs jāpiesakās CVK līdz 24. aprīlim. Balsošana tiks organizēta arī vēlētāja dzīvesvietā, slimnīcās un ieslodzījuma vietās.