Vēlētāju aktivitāte šoreiz varētu būt zemākā kopš EP vēlēšanu ieviešanas pirms 30 gadiem. 1979.gadā nobalsoja 62% balsstiesīgo pilsoņu, bet 2004.gadā šis rādītājs bija sarucis līdz 45%. Šoreiz tiek prognozēts vēl sliktāks iznākums, lai gan vēlēšanu reklamēšanai iztērēti desmitiem miljonu eiro. Vēlētāju pievilināšanā iesaistītas dažādas slavenības, piemēram, futbolisti Olivers Kāns un Luišs Figu, kas mudina doties balsot. Līdzīgu aicinājumu izplatījis arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo: «Es esmu demokrāts un ticu vēlēšanām. Es aicinu visus pilsoņus iet un balsot.»
EP vēlēšanās nav noteikts minimālais vēlētāju skaits, kas nepieciešams, lai vēlēšanas uzskatītu par notikušām. Tomēr zema vēlētāju aktivitāte palielinātu bažas par sabiedrības uzticību ES institūcijām. Daži politiķi aicina meklēt alternatīvus risinājumus, piemēram, ieviest tiešas Eiropas Komisijas vēlēšanas. Pašlaik daudziem vēlētājiem šķiet, ka EP nekādi neietekmē viņu ikdienas dzīvi, tādēļ nav jēgas balsot. Ekonomikas krīzes laikā daudziem pret Briseli ir vienaldzīga vai pat naidīga attieksme. «Brisele neko nav paveikusi, lai palielinātu poļu algas un pensijas vai uzlabotu mūsu veselības aprūpes sistēmu,» aģentūrai Reuters žēlojas 68 gadus vecais polis Stefans Kozlovskis.