Komisārs Dž. Dalli arī norādīja, ka ļoti svarīgi jau no paša sākuma bērniem ieaudzināt izpratni pat veselīgu pārtiku, «tas ir patiešām liels ieguldījums veselīgākai populācijai katrā valstī».
Latvijā patlaban tikai pirmklasniekiem, kas saņem brīvpusdienas, noteikts šāds «aizliegto ēdienu» saraksts un uzturvērtību normas. Jaunie valdības noteikumi attiektos uz ēdināšanu bērnudārzos, skolās, slimnīcās un sociālajās institūcijās. «Noteikumos vēlamies noteikt uztura normas. Proti, kāda ir ēdiena uzturvērtība - cik kalorijām, taukiem, olbaltumvielām, ogļhidrātiem jābūt,» stāsta Ilze Straume, VM Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja. VM plāno rekomendēt ieteicamos produktus skolēnu ēdināšanā, piemēram, graudaugu produktus, dārzeņus, augļus.
Visdrīzāk oktobra sākumā šo projektu varētu skatīt valsts sekretāru sanāksmē, līdz gada beigām noteikumi jāskata valdībai, lai dzīvē tos ieviestu jau nākamajā mācību gadā. VM patlaban gaida rekomendācijas no Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas, kura apkopo skolu ēdināšanas vietu viedokļus. «Zināms, ka dažas skolu ēdnīcas ir ļoti atbalstošas, dažas savukārt uzskata, ka var noteikt, ka cīsiņus var piedāvāt ne biežāk kā divos mēnešos, nevis nemaz nepiedāvāt,» saka I. Straume. Viņa pieļauj, ka varētu nedaudz mīkstināt «aizliegto ēdienu» saraksta principus, taču VM no idejas par veselīgu pārtiku skolās noteikti neesot atkāpusies. Pirms dažiem gadiem ar VM iniciatīvu no skolu kafejnīcām «padzina» pārsaldinātos dzērienus un čipsus.
Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits, kurš ir pret ieceri aizliegt skolu ēdnīcās konkrētus produktus, saka: nav veselīgu vai neveselīgu produktu, ir sabalansēta ēdienkarte un veselīga dzīvesveida principi. «Ne tikai frī, arī parastus kartupeļus var savārīt eļļā un padarīt neveselīgus,» viņš atzīst. Par labāku risinājumu D. Šmits uzskata konkrētu prasību izvirzīšanu skolu ēdnīcās pasniegtajai pārtikai, «piemēram, cīsiņos jābūt 95% vai 100% gaļas, nevis teikt, ka cīsiņš ir vienkārši slikts».
Izpētīts, ka Latvijā apmēram piektdaļai pirmklasnieku ir liekais svars, desmitajai daļai - nepietiekams svars. VM speciālisti zina teikt, ka aptaukošanās problēma var rasties, ja bērns skolā pilnvērtīgi nepaēd un mājās saēdas našķus, kā arī mazkustīga dzīvesveida ietekmē. Pirms dažiem gadiem veikts pētījums liecināja, ka Rīgā gandrīz puse bērnu neapmeklē fizkultūras stundas - gan attaisnotu, gan neattaisnotu iemeslu dēļ. Uz jautājumu, kā padarīt fizkultūras stundas skolēniem pievilcīgākas, ES komisārs Dž. Dalli Dienai uzreiz uzsvēra, ka noteikti nav eksperts fizkultūras stundu jautājumos, taču pieļāva: «Ja varētu pārvērst fizkultūras stundas par ko līdzīgu spēlei, domāju, skolēniem daudz vairāk patiktu vingrinājumi.»