Krievija nepilda pamieru
Visu 28 ES dalībvalstu pārstāvji otrdien Briselē vienojās paturēt spēkā pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas, kas skar finanšu, enerģētikas un militāro sektoru. Tā nolemts, jo Krievija un tās atbalstītie dumpinieki Austrumukrainā pilnībā neievērojot Minskas vienošanos. ES ārlietu dienests pēc dalībvalstu delegāciju tikšanās paziņoja, ka, neskatoties uz pozitīvām situācijas attīstības tendencēm, «vairāki būtiski pamiera punkti joprojām netiek izpildīti».
Eiropas Ārējās darbības dienesta ģenerālsekretārs Pjērs Vimonts paziņoja, ka ES nevar mīkstināt sankcijas, jo Krievijas karavīri, tostarp 75 krievu virsnieki, kuri cieši sadarbojas ar promaskavisko separātistu vadoņiem, joprojām atrodas Ukrainas teritorijā, vēsta portāls EUobserver.com. Augstā amatpersona arī apgalvo, ka separātisti joprojām kontrolē daļu Ukrainas un Krievijas robežas, caur kuru Austrumukrainā netraucēti iekļūst krievu karavīri un «palīdzības» kolonnas.
Kāds vārdā neminēts augsta ranga Briseles diplomāts sacīja, ka «pat lielākie optimisti nevar apgalvot, ka Krievija pilda pamiera nosacījumus».
Liela ietekme ES kopējā nostājā bijusi Vācijas kancleres Angelas Merkeles pateiktajam «nē» sankciju mīkstināšanai. Bloka ietekmīgākā politiķe pirmdien sacīja, ka pašlaik tas neesot iespējams. «Ņemot vērā efektīvas robežkontroles un buferzonas trūkumu Austrumukrainā, mēs esam ļoti tālu no tā, lai apsvērtu sankciju atcelšanu,» A. Merkeli citē izdevums The Wall Street Journal. «Tieši pretēji - ir jāturpina izdarīt spiedienu, lai panāktu saprātīgu politisko procesu.»
Vācijas līdere arī piebilda, ka Eiropai vajadzētu samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem. «Mums ir jādomā, kā mainīt savu enerģētikas politiku vidējā un ilgākā termiņā, ja [Krievija] turpinās pārkāpt [starptautiskās politikas] pamatprincipus,» sacīja kanclere.
Putina draugs Orbāns
A. Merkeles kategoriskās nostājas dēļ pat tādas sankciju kritizētājas kā Čehija, Ungārija un Slovākija esot klusējušas. «Ir jābūt vienprātībai, lai mīkstinātu sankcijas. Bet pēc Merkeles izteikumiem nevienam vairs nebija daudz iespēju iebilst,» apgalvo kāds ES diplomāts. Tajā pašā laikā nav apmierināta dažu ES dalībvalstu vēlme bloka kopējā paziņojumā iekļaut teikumu par iespējamu pastiprināt sankcijas, ja Krievija turpinās nepildīt Minskas vienošanās nosacījumus.
Atsevišķu ES dalībvalstu līderi ļoti negribīgi iekļaujas bloka kopējā frontē pret Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā. Redzamākais no viņiem ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kuram ir siltas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņš vairākkārt ir kritizējis ES ekonomiskās sankcijas pret Maskavu un pat ir izteicies, ka Ungārijai ir jāapvieno tās ES dalībvalstis, kuras ir pret Krievijas izolāciju, raksta vācu izdevums Focus.
Pagājušajā ceturtdienā Ungārijas gāzes cauruļvadu operators FGSZ paziņoja, ka uz nenoteiktu laiku pārtraucis gāzes piegādes Ukrainai. Uzņēmums apgalvo, ka tas saistīts ar gāzes pieprasījuma pieaugumu Ungārijā. FGSZ pārtrauca Krievijas gāzes reeksportu uz Ukrainu trīs dienas pēc V. Orbāna tikšanās ar Krievijas enerģētikas giganta Gazprom vadītāju Alekseju Milleru.
Arī Rietumeiropas valstu politiskajā un ekonomiskajā elitē ne visi atbalsta ES sankcijas pret Krieviju. Francijā redzamākā V. Putina sabiedrotā ir galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepena, Krievijai draudzīgi izteikumi nākuši arī no Francijas sociālistu valdības amatpersonu mutēm. Nesen Francijas ekonomiskās diplomātijas īpašais pārstāvis Krievijā Žans Pjērs Ševenmans intervijā laikrakstam Le Courrier de Russie sacīja, ka «neatkarīgai Francijai» nepieciešama «stipra Krievija».
Austrija arī tiek uzskatīta par vienu Krievijai draudzīgākajām ES dalībvalstīm, bet šonedēļ tās izvirzītais eirokomisāra kandidāts Johanness Hāns daudzus pārsteidza, paziņojot, ka ES nevar ielaisties nekādos kompromisos ar Maskavu, kamēr nav atjaunota Ukrainas teritoriālā vienotība.
Ekonomika stagnē
Krievijas līderi apgalvo, ka ES sankcijas īpaši nekaitēs valsts ekonomikai, bet ekonomisti šogad prognozē nulles izaugsmi. Izdevums The Moscow Times raksta, ka pēdējoreiz analītiķi par nulles izaugsmi vai recesiju runāja 2009. gadā, kad Krieviju skāra globālā finanšu krīze.
Eksperti uzskata, ka Krievijas ekonomiskās problēmas var tikai padziļināties, jo pašlaik neesot manāmas pazīmes, ka Austrumukrainā varētu iestāties reāls miers. «Deeskalācija tikai novērš tālāku sankciju pastiprināšanu, nevis atceļ līdz šim ieviestās sankcijas, kuras ir ļoti sāpīgas,» uzskata investīciju bankas VTB Capital ekonomists Vladimirs Količevs.
Par Krievijas slikto ekonomisko stāvokli liecina arī ekonomistu prognozes, ka 2014. gada beigās inflācija sasniegs 7,9%, kas ir augstākais līmenis pēdējos četros gados. Augstā inflācija pirmām kārtām tiek saistīta ar Krievijas ieviesto rietumvalstu pārtikas importa aizliegumu.