Tālejošs un tūlītējs efekts
Briselē pieņemtās sankcijas paredz, ka ES Krievijas valstij piederošajām bankām un uzņēmumiem liegs pieeju Eiropas finanšu tirgum. Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermanss paziņojis, ka šim solim būs «tālejošs un tūlītējs efekts», vēsta Reuters.
Tāpat ES dalībvalstis nevarēs pārdot ieročus un militāro aprīkojumu Maskavai. Tas gan, visticamāk, neattieksies uz spēkā esošajiem līgumiem, tādēļ Francijai nebūs liegts pārdot Krievijai divus helikopteru bāzes kuģus Mistral. Sankcijas attieksies arī uz dubultā pielietojamu preču un augsto tehnoloģiju, tostarp naftas ieguves tehnoloģiju, pārdošanu Krievijai.
Līdz šim ES sankcijas nesniedzās tālāk par atsevišķu ar Kremli un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātu personu kontu iesaldēšanu un ieceļošanas aizliegumu. Daudzu ES dalībvalstu ciešās ekonomiskās saites ar Krieviju kavēja ķerties pie sankciju «trešā līmeņa», tomēr 17. jūlijā notikusī traģēdija, kad, kā uzskata vairums rietumvalstu, promaskaviskie separātisti virs Austrumukrainas notrieca aviokompānijas Malaysia Airline pasažieru lidmašīnu ar 298 cilvēkiem uz borta, mainīja ES līderu domas.
Pirmdien vēlu vakarā Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un ASV līderi videokonferencē vienojās, ka pieņems stingrākas sankcijas pret Krieviju, kas arī pēc aviolainera notriekšanas nav izrādījusi vēlmi deeskalēt situāciju Austrumukrainā un turpina separātistu apgādāšanu ar ieročiem un kaujiniekiem.
«Līderi bija vienisprātis, ka tādēļ starptautiskajai sabiedrībai ir jāliek Krievijai maksāt dārgu cenu un ES maksimāli ātri ir jāvienojas par nopietnām sankcijām pret atsevišķām nozarēm,» pēc piecu valstu līderu neklātienes sarunas paziņoja Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona birojs.
Savukārt Baltais nams solīja, ka gadījumā, ja ES apstiprinās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, arī Vašingtona nāks klajā ar papildu sankcijām. «Mūsu nolūks nav sodīt Krieviju, bet skaidri norādīt, ka tai ir jāpārtrauc atbalstīt separātistus un jāizbeidz destabilizēt situāciju Ukrainā,» paziņoja Baltais nams.
Negatīvi ietekmēs arī ES
Portāls Euobserver.com, atsaucoties uz avotiem ES, ziņo, ka «trešā līmeņa» sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku būs milzīga. Šajā gadā sankciju dēļ Krievija varētu zaudēt 23 miljardus eiro, kas ir aptuveni 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IK), bet nākamgad zaudējumi varētu sasniegt 75 miljardus eiro (4,8% no IK). The Economist uzbur vēl drūmāku ainu - izdevums ir aprēķinājis, ka sankciju dēļ Krievijas uzņēmumu zaudējumi var sasniegt 744 miljardus eiro.
Skaidrs, ka sankcijas atstās negatīvu ietekmi arī uz ES dalībvalstu ekonomiku. Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka sankciju dēļ ES 2014. gadā zaudēs 40 miljardus eiro (0,3% no bloka IK), bet 2015. gadā - 50 miljardus eiro jeb 0,4% no IK.
Vairāki Rietumeiropas uzņēmumi, piemēram, britu enerģētikas milzis BP, kas kontrolē 20% akciju Krievijas enerģētikas uzņēmumā Rosņeft, un Francijas lielākais autoražotājs Renault, kam pieder rūpnīcas Krievijā, brīdinājuši, ka sankcijas tiem nesīs milzu zaudējumus, kuru dēļ tiem var nākties atlaist tūkstošiem darbinieku.
ES varenākās ekonomikas Vācijas lielākie rūpniecības uzņēmumi, kuri nozīmīgu daļu produkcijas eksportē uz Krieviju, apzinās, ka sankcijas viņiem nesīs lielus zaudējumus, tomēr atbalsta vai vismaz samierinās ar tām. «Ņemot vērā pēdējos notikumus Ukrainā, sankcijas bija nenovēršamas,» apgalvo Vācijas mašīnbūves asociācijas, kas apvieno 3000 uzņēmumu, vadītājs Haness Hese.