Irāna neizrāda bažas par iespējamo ES naftas embargo un apgalvo, ka bez problēmām varēšot atrast alternatīvus noieta tirgus savai galvenajai eksporta precei. Tomēr jau nesen ieviestās ASV sankcijas ir padziļinājušas Irānas ekonomiskās problēmas.
Daži vēl jāpārliecina
«30. janvārī notiks ES ārlietu ministru tikšanās, un es ceru, ka tiks pieņemts lēmums par Irānas naftas un degvielas embargo,» trešdien vēlu vakarā paziņoja Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē. «Mums ir jāpārliecina daži Eiropas partneri, kuri iepērk Irānas naftu. Mums viņiem ir jāpiedāvā alternatīvi risinājumi.» Lielākās bažas par Irānas naftas embargo esot paudušas Grieķija, Spānija un Itālija, kuru kopējā naftas importa apjomā lielu daļu aizņem Irānas nafta. Embargo dēļ naftas cenas pasaulē var strauji palielināties, bet tas noteikti ietekmētu šo valstu ekonomiku, kuru nospiež parādu nasta.
Vārdā nenosaukts diplomāts britu laikrakstam The Guardian sacīja, ka līdz ārlietu ministru sanāksmei esot nepieciešams vienoties, kādi izņēmumi tiks pieļauti, lai neciestu pašreizējie kontrakti par Irānas naftas iegādi. Viens no kompromisiem esot pakāpeniska sankciju ieviešana. Šajā gadījumā neciestu agrāk noslēgti līgumi. Piemēram, Itālija Irānai par naftu ir samaksājusi avansā. «Ja ES tagad pārtrauktu naftas importu, viņi zaudētu daudz naudas,» vārdā neminēts franču diplomāts sacījis izdevumam The New York Times.
Tomēr esot skaidrs, ka, pat vienojoties par jaunajām sankcijām līdz janvāra beigām, to ieviešana dzīvē var prasīt vairākus mēnešus.
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija paziņoja, ka ES virzība pretī Irānas naftas embargo ir «regulāru konsultāciju starp ASV un ES dalībvalstīm rezultāts». «Šāda rīcība ekonomiski savelk cilpu ap Irānu,» paziņoja ASV Valsts departaments. «Tie ir soļi, kādus mēs vēlētos redzēt ne tikai no mūsu sabiedrotajiem Eiropā, bet arī no valstīm visā pasaulē.»
Teherāna blefojot
Irāna Eiropai piegādā 18% no visas eksportētās naftas. Irānas Nacionālā naftas kompānija apgalvo, ka iespējamais ES embargo nesagādāšot galvassāpes, jo eiropiešu nenopirkto naftu iegādāšoties citi. Bet, lai notirgotu šo naftu, Teherānai vajadzēs piedāvāt atlaides.
ES un ASV lēmumu par jaunām sankcijām pieņēmušas, neklausoties Teherānas draudos, ka tādā gadījumā tā bloķēs Hormuza šaurumu, caur kuru pie patērētājiem nonāk 20% no pasaules naftas. Rietumnieki uzskata, ka tas ir tikai blefs, jo Hormuza blokādes gadījumā ciestu pati Irāna, kas pa stratēģiski svarīgo ūdensvadu eksportē divus miljonus barelu dienā.
Blokādes gadījumā tiktu kavēts arī naftas un dabasgāzes eksports no citām Persijas līča valstīm. Tas savukārt ievērojami palielinātu naftas cenu globālā mērogā. «Hormuza šauruma slēgšana nozīmētu karadarbību pret pārējo pasauli,» uzskata bijušais augsta ranga vadītājs Saūda Arābijas valsts naftas kompānijā Saudi Aramco Sadads Ibrāhīms el Huseins. «Jūs nevarat spēlēties ar globālo ekonomiku un pieņemt, ka neviens uz to nereaģēs.»
Šonedēļ strauji samazinājusies Irānas nacionālās valūtas riāla vērtība pret dolāru. Tāpēc nacionālā banka bijusi spiesta mākslīgi noteikt riāla kursu pret dolāru. Ekonomisti uzskata, ka riāla problēmas saistītas ar pagājušajā nedēļā ieviestajām ASV sankcijām pret Irānu.