Tiesa gan, žūrijai tas būs jādara vien tad, ja programmai pieteiksies vairāk par 30 skolotāju komandām, kas šajās mācībās varēs gan apgūt skolā izmantojamas IKT prasmes, gan pretendēt uz 10 000 eiro, lai ar modernām tehnoloģijām aprīkotu savu skolu. Skolotāji šai programmai var pieteikties vēl līdz 25. novembrim www.samsung.com/skolanakotnei.
Laura dalība programmas žūrijā viņam ir pievērsusi pastiprinātu mediju uzmanību, taču viņš arī tāpat būtu uzmanības vērts, jo ir sabiedriski ļoti aktīvs, komunikabls un ar interesantām ārpusskolas nodarbēm. Projektā Samsung skola nākotnei viņš nokļuva tad, kad viņa skola izveidoja digitālo planšetdatoru klasi. Lauris kopā ar savu skolotāju piedalījās projekta vasaras nometnē, kur veidoja digitālus mācību materiālus informātikā, un pēc tam saņēma uzaicinājumu būt skolotāju apmācību programmas žūrijā. «Skolēniem tehnoloģijas ir intensīva ikdienas sastāvdaļa. Ne visiem interesē programmēšana vai filmiņu taisīšana, bet planšetēs vai datoros orientējas visi. Mūsu skolā ir tā, ka arī skolotāji grib attīstīties, grib zināt kaut ko jaunu, apgūt tehnoloģijas neatkarīgi no algas lieluma un tā, cik ilgi ir skolā nostrādājuši. Apskatīties uz mācību priekšmetu no citas puses - tas taču ir tik interesanti!» Lauris saka. Vaicāts par paša mīļāko priekšmetu, puisis atsmej: «Neesmu nekāda datoržurka.» Laurim visvairāk patīk matemātika, bet nepatīk fizika. Līdz devītai klasei viņš mācījies ļoti labi, tagad gan mācības kļūst arvien grūtāk savienot ar sabiedriskajām aktivitātēm. Dažkārt Lauris jutis arī skolotāju centienus viņu «vilkt pie zemes». «Es neteiktu, ka tas ir slikti, bet brīžiem par traku. Mani taču nevar nosodīt par to, ka daudzkur esmu iesaistījies. Brīžiem ir sajūta, ka skolēns tiek nolikts zemākā slānī nekā skolotājs.»
Lauris jau kopš trešās klases iesaistās skolas pasākumu rīkošanā, bet kopš devītās klases darbojas skolas parlamentā. Var teikt, ka Laura ziņā ir skolas publiskā seja. «Taisu pasākumu afišas, rakstu skolas e-avīzei, mājaslapai un tviterkontam, taisu filmiņas, prezentācijas par skolas aktivitātēm,» viņš uzskaita. Klāt vēl nāk pasākumu organizēšana, kas esot «ak, dievs, kāds darbs!». Traki, bet interesanti. Laurim šo darbiņu dēļ ir nācies sēdēt skolā līdz vēlai naktij. Viņš lepojas, ka reiz fragments no viņa uzņemtās filmiņas par kāda projekta norisēm skolā iekļauts lielākā materiālā par šo projektu.
Tomēr lielākie līdzšinējie panākumi Laurim ir skolēnu skatuves runas konkursā Zvirbulis un stāstnieku konkursā Teci, teci valodiņa, kur vairākkārt iegūtas pirmās vietas. Lauris šajos konkursos startē jau kopš sākumskolas. Stāstnieku konkursā pēdējā reizē stāstījis atraktīvu fragmentu no Oļģerta Krodera grāmatas. «Es esmu tāds nenopietns cilvēks, man patīk stāstīt ko tādu, kas liek pasmaidīt. Arī ikdienā esmu runīgs, parasti visu izpušķoju vai nu uz labo, vai slikto pusi,» Lauris smaida.
Arī skolas teātra pulciņā, kas Laurim ir mīļš hobijs jau no piektās klases, viņš vislabāk jūtas lomās, kurās var pasmīdināt citus. «Esmu bijis zaglis un laupītājs, dumjais skolēns Jānītis, šogad būšu advokāts. Bet pirms diviem gadiem bijām īstas zvaigznes ar izrādi Šreks. Tāltālā meža varoņi. To bija iestudējis Valmieras teātris, bet, kad beidza rādīt, mēs to pārņēmām un iestudējām paši. Cilvēkiem tā patika! Rādījām skolā, bērnudārzos. Vēl joprojām braucu uz pasākumiem un man krāso zaļu seju,» stāsta Lauris, kurš izrādē tēlo Šreku.
Vēl puisim brīvajā laikā patīk pasportot, kādu laiku kopā ar krusttēvu skrējis maratonus. Lauris 10 gadus dejojis arī tautas dejās, tad pārtraucis, tagad atkal cenšas atsākt. Laurim patīk fotografēt, viņu interesē politika, bet, plānojot savu nākotni, viņš pagaidām pieturas pie domas par uzņēmējdarbību, lai gan domas mēdzot palaikam mainīties. Iepriekš apsvēris žurnālista profesiju, bet tad sapratis, ka «viņu ir daudz un viņi ātri nomirst». «Bet es sev gribētu sabiedrisku darbu un dzīvi. Tādu kā tagad.»