Vācu politologs Aleksandrs Rārs Krievijas laikrakstam Ņezavisimaja Gazeta pastāstīja, ka Krievijas, Vācijas un Francijas līderu samitā, kam jānotiek 17.-18. oktobrī, izskanēs priekšlikums ļaut Moldovai pievienot starptautiski neatzīto Piedņestras Moldāvu Republiku un kā vienotai valstij iestāties ES. Arī avoti Moldovas Ārlietu ministrijā laikrakstam apstiprinājuši, ka sarunas notiek gan ar valdību Kišiņevā, gan Tiraspolē. Lai ieinteresētu austrumu reģiona līderus, ES piedāvā dažādus ekonomiskos ieguvumus.
Teorētiski ar Piedņestras piekrišanu konflikts būtu atrisināts, taču Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī sarunās ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu centīsies nodrošināties ar viņa atbalstu un apņemšanos izvest Krievijas miera uzturētājus.
Pavisam nesen EDSO Pastāvīgās padomes sēdē par to runāja ES pārstāvis Moldovā Kalmans Mižejs. Viņš arī ierosināja trim starpniekiem - Krievijai, Ukrainai un EDSO - Piedņestra konflikta risināšanas jautājumā pievienot vēl divus - ES un ASV, kas patlaban ir novērotāji.
Saskaņā ar Krievijas, Piedņestras un Moldovas trīspusējo līgumu Krievijas miera uzturētāji no reģiona tiks izvesti tad, kad konflikts būs pilnībā atrisināts. Krievijas pārstāvis EDSO Anvars Azimovs apstiprināja, ka neliks šķēršļus sarunās: «Krievija nav iekrampējusies militārajā klātbūtnē Dņestras kreisajā krastā.»
Samierināšanu vēlas pasteidzināt arī Kazahstāna, kas pārņēmusi EDSO prezidentūru. «Piedņestras konflikta atrisināšanu jāintensificē pirms EDSO sammita Astanā 2010. gada decembrī,» aģentūra Interfax citē Kazahstānas īpašo pārstāvi Bolatu Nurgalijevu.
Moldovas un Piedņestras attiecībās jau iestājies atkusnis. Pēc septiņu gadu pārtraukuma 1. oktobrī caur Piedņestras teritoriju izripoja Moldovas vilciens, mēneša beigās tikšot atjaunoti telefonsakari. Tas esot ne tikai abu pušu valdību, bet arī ES nopelns, uzskata Moldovas parlamenta vicespīkers Serafims Urekjans.