«Finiša nav un nebūs,» paziņoja grupas Prāta vētra līderis Renārs Kaupers ar sarkanu motociklista aizsargķiveri galvā, «ir tikai starts!» Šajā vakarā tēlnieces Olgas Šilovas radītās statuetes tika pasniegtas piecās nominācijās, «lai godinātu un izceltu Imantam Ziedonim svarīgas vērtības, atbalstītu jaunradi un iedvesmotu latviešus visā pasaulē» (fondsviegli.lv).
Pie svētku galda
Epifānijas dienā, 6. janvārī, tika uzsākta kandidātu meklēšana. Fonds Viegli saņēma vairāk nekā 300 pieteikumu no visas Latvijas un latviešiem citviet pasaulē. Līdzās tā pārstāvjiem žūrijā darbojās cilvēki, kuri «pārredz nominācijas nozari un pārzina tās aktualitātes». Starp viņiem bija arī mūziķis Kārlis Kazāks, kurš iesaistījās nominācijas novadpētniecībā Kedas izvērtēšanā. «Man tas bija patiesi liels piedzīvojums sastapt gan labi zināmus ļaudis, gan iepazīt neredzamo Latviju,» viņš stāsta. Lai noskaidrotu balvas saņēmēju, viņi izvēlējušies apmeklēt un klātienē iepazīt pašu atlasīto piecinieku - gan Rucavā, gan Upītē un tepat galvaspilsētā. «Satiekot katru no nominētā piecinieka, bija sajūta - jā! - ir uzvarētājs.»
Pirmā Imanta Ziedoņa statuete nonāca jaunā zinātnieka Vjačeslava Kaščejeva rokās, kurš tika atzīts par labāko nominācijā zinātnē Taureņu uzbrukums un tika uzaicināts pievienoties fonda pārstāvju pulciņam pie galda skatuves priekšpusē. «Tas ir svētku galds, pie kura tiek svinēta Imanta Ziedoņa dzimšanas diena un cildināti mūsu laureāti,» piebilda Renārs Kaupers. «Neskatoties uz daudzām pozitīvām lietām, ko dara Viegli, nekādā ziņā nedrīkstētu nodalīt «viņi» un «mēs»,» Imanta Ziedoņa līdzgaitnieks vairāk nekā 40 gadu posmā fotogrāfs Gunārs Janaitis atklāj, ka tā vakara scenogrāfiskais risinājums ir izpaudies arī citos līmeņos - fonda darbībai būtu jābūt demokrātiskākai, jo Imants Ziedonis nekad nav šķirojis cilvēkus, ar ko sarunāties un ar ko ne.
Iemūrēts darba mūžs
Nominācijā dzīve literatūrā Bize balvu ieguva Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, kuru dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte nodēvēja par kapteini, kurš pārdzīvojis daudzas vētras. Savukārt par Gaismas pili viņa piebilda, ka tā stāvēs ļoti ilgi, varbūt pat mūžīgi, jo tajā «ir iemūrēts viena cilvēka darba mūžs». Bērnu un jauniešu nominācijā Rabarbers tika sumināta skolotāja Ilga Ivanova no Zilupes, kura spēj ikdienā ap sevi pulcēt ļoti daudzus vietējos jauniešus. «Iedvesmot viņus lielām lietām, kas nav skolas izdekorēšana Ziemassvētkos vienreiz gadā,» akcentēja žūrijas dalībnieks jaunais kinorežisors Rūdolfs Mings.
Nominācijā tautsaimniecībā Zemi es mācos balvu par sasniegumiem un personību latviskā saimniekošanā, komercdarbībā, kas balstīta Latvijas tautas resursos un tradīcijās, pasniedza kalējam Jānim Nīmanim. «Es pats, visticamāk, vērtēju ar sirdi. Es gan vadījos pēc fonda dotajām lielajām tēmām - izcilības, savpatības, stājas, degsmes un veiksmes -, tomēr gala vērtējumā atkāpos no paša izveidotās punktu sistēmas tik daudz, lai mana sirds uzelpotu. Nomierinātos,» norāda Kārlis Kazāks, kura pārstāvētajā novadpētniecībai veltītajā nominācijā Kedas uzvarēja Slišānu saime. Sestā statuete stāvēs pie Imanta Ziedoņa zāles durvīm Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (apbalvojuma Laiks Ziedonim laureātu cildināšanas ceremonijas ierakstu var atrast interneta vietnē www.ltv.lv).
Ar balvu kalnā
Savukārt par apbalvojuma Laiks Ziedonim ceremoniju viedokļi polarizējās, kas atbalsojās arī sociālajos tīklos. Vieni teica - skaisti, sirsnīgi, jauneklīgi, citi iebilda, ka tas bijis popsīgs pasākums, fonds Viegli nodarbojies ar paštīksmināšanos un viss atgādinājis sektantisku salidojumu. «Balvas ideja ir burvīga. Protams, mums visiem ir pārāk liela pietāte. Vai pieklājīgi liela. Pret Meistaru. Imants grib, lai mēs turpināmies. Un tam mums ir nepieciešams atbrīvoties. Ļauties un tajā pašā laikā uzņemties atbildību,» uzskata Kārlis Kazāks. Par tās nākotni mūziķis saka: «Es domāju, ka nevajadzētu mēģināt radīt upi, kurā tad nu droši kāpt katru gadu. Ir jābūt ejošiem. Kalnā kāpjošiem.»
Šogad katrs no uzvarētājiem saņēma 3000 eiro, par kuriem bija parūpējies Borisa un Ināras Teterevu fonds. «Tas ir aizgājis priekšā valstiskai finansiālai attieksmei pret kultūras lietām,» uzskata Gunārs Janaitis - ja tā nebūtu, daudz kas nebūtu varējis notikt. Viņš domā, ka svarīgi būtu, lai balvas nodrošinājums būtu valstiskā līmenī - ne tikai finansiālais, bet arī organizatoriskais. «Lai nominanti nav tikai kā cinīši purvā, pa kuriem kāds lēkā pāri, lai viņus pamanītu,» par nākotnes perspektīvām teic Gunārs Janaitis. Šajā pašā dienā, 3. maijā, Ragaciema kapsētā Imants Ziedonis saņēma savu Dzirnakmeni.