Kā Diena jau ziņoja, pirmie divi fotoradari sāka darboties 12. februārī, bet vēl trīs - apmēram nedēļu vēlāk. VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava Dienai stāsta, ka pirmos datus varētu apkopot nākamnedēļ. Taču pirms šo datu publiskošanas CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa kā labo piemēru jau min fotoradaru, kas atrodas uz autoceļa A8 pie pagrieziena uz Ozolniekiem - ja 2014. gada monitoringa rezultāti rādījuši, ka ātrumu šai vietā par 10 km/h un vairāk pārsnieguši ap 65% autovadītāju, tad pēc radara uzstādīšanas pārkāpēju esot tikai 5-7%. «Process ir sācies lēnām un stabili,» par radaru uzstādīšanu saka I. Bērziņa. Kā jau ziņots, 16 radarus uzstāda SIA Reck sadarbībā ar mērierīču izgatavotāju, Nīderlandes uzņēmumu Gatso, un līguma summa ir 896 786 eiro. Savukārt vēl četri plānotie radari ar lāzera skeneri joprojām nav iepirkti, jo piedāvājumi neatbilda CSDD noteiktajām tehniskajām prasībām.
CSDD mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pirmo 20 radaru atrašanās vietas galvenokārt ir Pierīgā un Rīgā. Piecās no tām atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h, astoņās - 70 km/h, bet septiņās - 90 km/h. Vienpa-dsmit no divdesmit vietām plānots ar fotoradaru fiksēt abos virzienos braucošos transportlīdzekļus.
Latvijas Automoto biedrības prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis Juris Zvirbulis janvāra beigās bija izsūtījis paziņojumu presei, kurā cita starpā arī norādīja, ka fotoradari būtu jāuzstāda tieši visbīstamākajos ceļu posmos un krustojumos: «Lai to veiktu, nepieciešams ar GPS palīdzību fiksēt un uzkrāt informāciju par precīzu avāriju vietu, jo dažkārt tā ir vispārīga, piemēram, kādas šosejas kāds kilometrs, kurā ir četri pagriezieni, bet visbīstamākais ir viens.» Tagad J. Zvirbulis Dienai saka, ka CSDD izvēlētās fotoradaru vietas nav vienīgās, kur tos varētu uzstādīt, bet ir pilnīgi pamatotas. «Galvenais, ka šoreiz viss notiek pareizā secībā - stacionāros radarus uzbūvē vietās, kurās objektīvi ir apdraudējums un notiek pārkāpumi. Nākamais solis varētu būt pārvietojamo radaru uzstādīšana. Iepriekšējo reizi radari bija pārvērsti par peļņas gūšanas mašīnām,» uzskata J. Zvirbulis.
Valdība jau 2013. gadā ir lēmusi par to, ka ik gadu būtu jāiegādājas 20 jauni stacionārie fotoradari līdz pat 2017. gadam. I. Bērziņa Dienai norāda - ja valdība lems daļu summas no CSDD dividendēm rezervēt fotoradaru iegādei, tiks rīkots nākamais iepirkums un tad arī lemts, kāda tipa fotoradarus iegādāties.