Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī ierosinātā pensiju reforma jau izraisījusi asus arodbiedrību protestus un draudus organizēt streikus septembrī, kad likumprojektu apspriedīs parlamentā.
Aptaujās noskaidrots, ka vislielākie franču iebildumi ir pret plānu nākamgad sākt pensionēšanās vecuma palielināšanu par četriem mēnešiem katru gadu, lai 2018. gadā tas no pašreizējiem 60 gadiem sasniegtu 62. N. Sarkozī televīzijas intervijā atzinis, ka neatkāpsies no pensionēšanas vecuma palielināšanas un pensiju fondā maksātās ienākumu daļas vienādošanas privātajā un valsts sektorā strādājošajiem. «Es paredzu demonstrācijas. Zinu, ka cilvēki cieš. Taču mēs vadīsimies pēc tā, ko uzskatām par taisnīgu. Nevis pēc protestu apjoma,» teica N. Sarkozī.
Turpmāk, lai saņemtu pilnu pensiju, būs jānostrādā 41,5 gadi pašreizējo 40,5 vietā. Cilvēki, kas nebūs pensiju fondā maksājuši šo gadu skaitu, saņems pilnu pensiju vien no 67 gadu vecuma.
Ierēdņiem, kas tagad pensiju fondā maksā 7,85% mēneša ienākumu, 2020. gadā būs jāmaksā 10,55% - tikpat, cik pensiju fondā maksā privātajā sektorā strādājošie.