Spēli Latvijas futbolisti sāka piesardzīgi, novērtējot pretinieku. Pirmā puslaika otrajā pusē tika pārņemta iniciatīva. Latvija veidoja pozicionālus uzbrukumus, pārsvarā saspēlējoties īsām piespēlēm pa zemi. Šādā spēles manierē Latvijas izlase varēja izvērsties, uzbrūkot, ja ne bīstami, tad asi. Pēc viena no tādiem uzbrukumiem Latvijas izlase nopelnīja stūra sitienu. Pēc tā izpildes Kaspars Gorkšs palika guļam pretinieku soda laukumā un uz Bolīvijas vārtiem tika piešķirts 11 metru soda sitiens, ko Verpakovskis nerealizēja. Tā kā soda sitiena izpildes laikā kāds no Bolīvijas futbolistiem ieskrēja soda laukumā mirkli par ātru, tiesnesis lika to atkārtot, un otrreiz Māris nepievīla.
Otro puslaiku Latvijas izlase sāka aktīvāk, un tas atmaksājās ar vēl vienu vārtu guvumu. Paša nopelnīto 11 metru soda sitienu realizēja Aleksandrs Cauņa, panākot jau 2:0. Prieki gan nebija ilgi, jo četras minūtes vēlāk par Smirnova pārkāpumu tiesnesis noteica «pendeli» arī uz Vaņina sargātājiem vārtiem. To aukstasinīgi realizēja Bolīvijas spožākā zvaigzne Marselo Moreno.
Atguvuši vārtus, Bolīvijas izlase atguva elpu. Viņi sāka presingot Latvijas izlases laukuma pusē. Pēc Verpakovska nomainīšanas uzbrukums zaudēja savu asumu. Trūka kāda, kas spētu pieturēt bumbu. Tomēr, par spīti tam, Latvijas izlase aizsardzībā darbojās pārliecinoši, nosargājot uzvaru ar 2:1.
Aizvadītajā gadā Latvijas izlases sniegums priekšējā līnijā, maigi sakot, nepriecēja. Mačā ar Bolīviju bija jūtams, ka Verpakovska un Rudņeva saikne uzbrukumā kļūst ciešāka, un tas priecē.
Nākamo spēli Latvijas izlase aizvadīs 26. martā, izbraukumā tiekoties ar Izraēlu.