Kontrasti un mūziķi
Jau oktobra beigās un novembra sākumā Vīnerneištatē īsti nav saprotams, vai te vēl ir rudens vai arī tūlīt klāt Ziemassvētki. Ejot pa Bēthovena aleju, kura ved tieši gar veco pilsētas mūri, kas pārbūvēts XIII gadsimta beigās (iepriekš to postījuši ne tikai kari, bet pat viena zemestrīce), acis vēl aizvien priecē zeltainās rudens lapas. Vienmēr, kad nākas būt Vīnerneištatē, gribas izmest mazu līkumu pa slavenā komponista vārdā nodēvēto aleju, kas aizved līdz pašam vecpilsētas centram un pilsētas muzejam, kurā agrāk atradies dievnams. Lai gan Vīnerneištate vēsturiski izveidojusies kā militāra pilsēta, man gan vairāk to gribētos dēvēt par mūzikas pilsētu - ne tikai romantiskās Bēthovena alejas, bet arī Dziedātāju ielas dēļ, kas atrodas paralēli. Pavasaros gan alejas, gan Dziedātāju ielas abas malas apstādītas ar neskaitāmām tulpēm un narcisēm.
Savukārt domas par Ziemassvētku tuvošanos rodas, dodoties no Vīnerneištates galvenās dzelzceļa stacijas pa Bahngasse pilsētas centra virzienā. Ielas abās pusēs tieši pretī viena otrai divās ēkās atrodas senās un labi atpazīstamās austriešu firmas Leiner veikals, kas savienots ar garu «koridoru» abu ēku augšējā stāvā.
Šis koridors ar stikla sienām kā viadukts stiepjas pāri ielai, un tajā ierīkota kafejnīca, kur, apsēžoties pie kāda no galdiņiem, var nesteidzoties aplūkot pilsētas panorāmu.
Šķiet savādi, ja vēlas skatīt Vīnerneištati no putna lidojuma, jāuzmeklē nevis baznīca ar augstu torni, bet gan veikals ar kafejnīcu! Lai kā arī būtu, reti kurš šai vietai var vienaldzīgi paiet garām. Taču, pieminot Leiner, vēlējos teikt, ka tā laikam ir viena no pirmajām firmām visā Austrijā, kur Ziemassvētku iepirkšanās drudzis ik gadu sākas ļoti laicīgi. Puse visa milzīgā veikala jau no oktobra vidus piekrauta ar dažādiem svētku atribūtiem.
Vīnerneištates sirds
Tas noteikti ir pilsētas Galvenais laukums ar Marijas statuju centrā, kā arī abas nelielās gājēju ieliņas - Neunkirchner Strasse un Wienerstrasse - ar neskaitāmiem lielākiem un mazākiem veikaliņiem. Turklāt abas ieliņas ved tieši uz laukumu. Tā viducī, netālu no greznās statujas, jau laikus uzsliets milzīgs adventes vainags.
Kaut arī Otrā pasaules kara laikā Vīnerneištati nopostīja līdz pamatiem, vecos namus, kādi tie izskatījušies pirms baisajiem uzlidojumiem, izdevies rekonstruēt. Viens no visneparastākajiem ir rātsnams rozā krāsā. Arī pilsētas teātris un vecā aptieka uzcelti pilnīgi no jauna. Atrodoties laukumā, labi pamanāmi abi Doma baznīcas torņi. Šis it kā vienkāršais akmens dievnams ir vēlīnās romānikas arhitektūras meistardarbs, kuru iesvētīja 1279.gadā.
Vīnerneištatei raksturīgi, ka ēkās, kur agrāk atradušās baznīcas un kas speciāli šim nolūkam arī celtas, mūsdienās kalpo pilnīgi citai institūcijai, kam ar reliģiju nav nekāda sakara, piemēram, pilsētas muzeja vajadzībām. Savukārt gājēju ieliņas Wienerstrasse galā atrodas kāds cēls nams, kur šodien ir pilsētas arhīvs. Izrādās, arī te agrāk bijis dievnams - Svētā Leopolda jezuītu draudze, kas iesvētīta 1745.gadā. Izejot caur nama iekšpagalmu, nonākam pie ķeizara akas, kas izveidota par godu kāda landesfirsta vizītei. Protams, šodien no tās padzerties nav iespējams.
Varenības simbols
Vīnerneištates zīmols ir Terēzijas militārā akadēmija pašā centrā, ko dibināja 1751.gada decembrī. Tā vismaz vienā ziņā ir unikāla, jo ir visvecākā militārā akadēmija pasaulē. Senākos laikos ik mācību gadu šeit uzņēma 100 dižciltīgo personu un vēl 100 pilsoņu. Studiju ilgums bija veseli 11 gadi, taču ar laiku to pakāpeniski samazināja.
Mūsdienās militārajai akadēmijai vairāk ir reprezentatīvas funkcijas. Tās otrs nosaukums ir Vīnerneištates pils, taču vecie mūri rada drūmu, pat nomācošu iespaidu.