Meklēju vienalga ko
Cilvēki intervijās bieži stāsta sliktu par iepriekšējo darba devēju, vadītāju vai kolēģiem, sūdzas, žēlojas, savās neveiksmēs vaino citus, demonstrē aizspriedumainību, ietiepību, sava viedokļa uzspiešanu, stāsta CV-Online Latvia personāla atlases grupas vadītāja Ilze Gricius. Negatīvisma izpausme ir arī takta trūkums un nespēja uzklausīt kritiku. Daudziem iepriekšējā darbavietā bijis grūti pieņemt jauno pārmaiņu vadību, un rezultātā izveidojies konflikts, kas beidzies ar aiziešanu vai atlaišanu. «Bieži kandidāti ir vispārēji pesimistiski noskaņoti un darba intervijā izgāžas jau pirmajā jautājumā par motivāciju pieteikties, atbildot, ka meklē vienalga kādu darbu,» ieskicē I.Gricius. Nereti darba meklētāji visā vaino krīzi un ar to attaisno arī savu pasivitāti, jo «tāpat jau nav jēgas», savukārt, ja ierodas uz darba intervijām, tad neuzmanīgi lieto negatīvas nozīmes frāzes: apnika, nezinu, varbūt varētu pamēģināt, nav izaugsmes, negribu strādāt rutīnas darbus utt.
Darba devēji no šādiem negatīvistiem vairās, jo tie ar savu destruktīvo uzvedību, attieksmi vai bezdarbību viegli var sagraut kolektīva gaisotni un izraisīt pārējos paniku. «Neviens arī nevēlas pieņemt darbā tādus, kas uzņēmumā vēlas tikai «pārziemot»,» saka I.Gricius.
Tiesa, arī darba devēji grēko. Bieži viņi vēlas pozitīvi noskaņotus strādājošos, taču vēlāk paši viņus «sabojā» ar solījumu nepildīšanu, sliktu attieksmi un prasot nereālas lietas. Optimismu nogalina neskaidri un neizpildāmi pārdošanas plāni un darbiniekiem uzgrūsta atbildība par mērķiem, kas nav sasniegti vadības lēmumu dēļ.
Neiestrēgt un netēlot
Darbs ir viena no sfērām, kuru zaudējot cilvēki zaudē arī pašapziņu un ticību nākotnei, tāpēc negatīvas emocijas ir adekvāta reakcija uz notikumiem, norāda psihoterapeite Solvita Vektere. «Taču nākamā fāze pēc šādām dusmām vai skumjām ir tajās neiestrēgt. Jāpajautā sev - ko es varu darīt tālāk¥ Cilvēki, kas staigā, negatīvisma pārņemti, mīņājas uz viena pakāpiena, bet neraugās, kā tikt pa kāpnēm augstāk.» Pēc S.Vekteres novērojumiem, liela sabiedrības daļa patlaban nespēj izrauties no pesimisma, aizvainojumā slēpj bailes uzņemties atbildību, turklāt viegli padodas vēlmei iekļauties vispārējā noskaņojumā. Tomēr viņa iesaka censties atrast sevī patiesi pozitīvu skatījumu gan uz sevi un savām spējām, gan uz darba meklēšanu. «To vajadzētu uztvert distancēti un mierīgi, bruņojoties ar pacietību un mērķtiecību. Jāsaprot arī, ka mūsu uzvedība ietekmē mūsu komunikāciju. Ar neapmierinātajiem neviens negrib ilgi komunicēt. Labais pievelk labo, nauda pievelk naudu, pozitīva attieksme pret darba jautājumiem pievelk darba devēju,» saka S.Vektere, taču aicina pozitīvismu netēlot - neīstam smaidam redz cauri. Ja pesimismu pārvarēt grūti, varbūt ir vērts lūgt palīdzību psiholoģijas profesionāļiem.
Arī I.Gricius darba intervijās iesaka nekrist samākslota optimisma grāvī. «Esiet reālisti. Sagatavojieties, pozicionējiet sevi kā risinājumu uzņēmuma problēmām, izvairieties stāstīt negatīvas lietas, smaidiet, esiet atvērti un nepadodieties provokācijām, ja jums uzdod jautājumus, kuros atbilde paredzama ar negatīvu nokrāsu,» viņa uzsver. Portāls CareerBuilder.com norāda, ka uz parasto interviju jautājumu «ar kādām problēmām saskārāties iepriekšējā darbā¥» negatīvisma pārņemts cilvēks atbildēs ar sūkstīšanos, bet pozitīvi noskaņots izmantos to kā iespēju izstāstīt, kā ticis galā ar grūtībām.