Investīcija komfortam
Vistradicionālākais jautājums, uz kuru tiek meklēta atbilde, kad pienāk brīdis nomainīt logus, ir: «Kuri rāmji - plastmasas vai koka - tie labāki?»
Latvijas Energoefektivitātes asociācijas valdes loceklis Aldis Sirmačs aicina domāt plašāk: «Logu nomaiņa ļoti saistīta ar energoefektivitāti. No siltumcaurlaidības viedokļa matemātika ir vienkārša. Ja līdz tam siltumcaurlaidības koeficients ir bijis 3, tad, nomainot logus, - no 1,3 līdz 1,0. Tas nozīmē, ka vismaz trīs reizes tiek uzlabota siltumcaurlaidība. Nākamais parametrs, kas līdz ar jauniem logiem mainās, - gaisa caurlaidība. Te jau starpība ir pat desmit un vairāk reižu atkarībā ne tikai no pakešu skaita, bet arī no montāžas.»
Kopš modernas konstrukcijas logu ienākšanas Latvijas tirgū notikušas būtiskas pārmaiņas gan to konstrukcijā, gan montāžā. Izrādās, ka vispārējais «bums» ar logu nomaiņu ir arī kā koks ar diviem galiem. «Ja siltumcaurlaidība tiek iegūta uzreiz, tad par gaisa caurlaidību stāsts ir sarežģītāks,» informē A. Sirmačs. Izrādās, ka ēkas, kas, piemēram, būvētas XX gadsimta 60. vai 70. gados, jau sākotnēji iecerētas kā ne tik blīvas un hermētiskas, jo tika plānots, ka gaiss staigās arī pa logu un durvju spraugām. To par ventilāciju gan nenosaukt, bet tādā veidā notika gaisa pieplūde. Gaisa noplūde savukārt notiek caur ventilācijas šahtām, kas tradicionāli ir virtuvē.
«Ja logi, rāmji, spraugas tiek blīvi aiztaisīti ciet, tad tiek izjaukta tāda smalka lieta kā dabīgā ventilācija,» skaidro A. Sirmačs un uzsver: «Ēkā bez dzīvokļiem ir taču arī trepju telpa, kur ir logi un durvis, bēniņi un pagrabi. Ja kaut kas tiek pārāk cieši aiztaisīts ciet, bet kaut kas atstāts vaļā, tad, piemēram, pēkšņi trepju telpā sāk just, ko kaimiņš gatavo pusdienās un dzīvoklī, kur neviens nesmēķē, uzvējo cigarešu dūmu smarža. Tātad kaut kādā veidā ir ticis izmainīts dabīgās ventilācijas ceļš. Dzīvoklis it kā dzīvo savu dzīvi, bet tas elpo kopā ar visu māju.»
Ventilācijas sistēmas darbošanos pēc jaunu logu ielikšanas neviens nepārbauda. «Tāpēc ar logu maiņu jānodarbojas profesionāli, jo jānovērtē dabīgās vai gravitācijas ventilācijas darbība un jāparedz gaisa plūsmas izmaiņas,» uzsver A. Sirmačs.
Bet koka un plastmasas logu plusus un mīnusus Aldis Sirmačs negrib uzskaitīt, jo ne plastmasas, ne koka logiem nav pieļaujamas atkāpes no noteiktajiem rādītājiem. «Jautājums vairāk ir gaumes lieta, mājas arhitektūra un telpas dizains,» viņš piebilst un uzsver: «Tas, ka tieši koka logi vairāk elpo, ir mīts. Tehniski atšķirību nav. Vienīgā atšķirība - koka logi prasa mazliet vairāk vērības - ik pa laika rāmji jākrāso vai jābeicē.» Koka logi telpā nodrošina mājīgāku noskaņu. Koka loga rāmis jau nav tīri dabīgs, jo, lai paildzinātu tā mūžu, tas tiek piesūcināts ar dažādām ķīmiskām vielām, bet, ja notiek ugunsnelaime, degot tas izdala mazāk kaitīgu vielu nekā plastmasas. Plastmasas logi ir lētāki un ērtāki, jo tos var ielikt un aizmirst uz vairākiem gadu desmitiem, nav nepieciešams krāsot rāmjus.
Ja uzmanība vairāk tiek pievērsta siltuma taupīšanai, tad tas nozīmē izvēlēties divkameru vai trīskameru stiklu paketes. Kad tā kļūst krietni biezāka, arī rāmis ir biezāks. Jo «biezāks» logs, jo arī skaņas izolācija labāka. Tas ir būtiski tad, ja dzīvoklis atrodas ielas pusē, tuvu dzelzceļam vai lidostai.
Neplānotā problēma
Rūpējoties par siltumu un nomainot logus, bet neparūpējoties par ventilāciju, daudzos dzīvokļos tagad ir liela problēma ar lieko mitrumu. Pavasarī un rudenī pelējuma kārtiņa veidojas ne tikai ap logu blīvēm, bet arī zem palodzēm, uz sienām.
Ir variants, kā problēmu risināt. Tiek piedāvāta mikroventilācijas ietaišu iebūve logu vērtnēs. Par mikroventilāciju to sauc tāpēc, ka pietiekami ar to vien nav, jo caur vienu šādu ietaisi ieplūst līdz pieciem kubikmetriem gaisa stundā. Bet tas notiek tikai tad, ja nav nobloķētas, aizmūrētas vai aizaugušas ventilācijas cukas citur dzīvoklī. Mikroventilācijas sistēma nodrošina, ka nebūs ne kondensāta uz stikla, ne arī veidosies ledus kārtiņa uz loga.
Pat vislabākais logs nepildīs savas funkcijas, ja nebūs pareizi veikti montāžas darbi. Logus vēlams montēt necaursalstošajā zonā, pretējā gadījumā logu ailas papildus jāsiltina. Tā ka vasara ir īstais laiks, lai nomainītu logus. Montējot tos, nepieciešams izmantot ne tikai celtniecības putas (kā siltumizolējošu materiālu), bet montāžas šuve jānosedz arī ar speciālām tvaika izolācijas un hermetizējošām lentēm, kas pasargās putas no mitruma un novērsīs caursalšanu.
Kad logs ielikts, nepietiek divreiz gadā nomazgāt stiklus, jākopj arī rāmji. Reizi gadā uz vērtņu furnitūras kustīgajām detaļām jāuzpilina eļļa, pirms tam notīrot putekļus, gružus un iebirušas lapas..